Turcija vēl nav atguvusies no traģiskās dabas katastrofas, kad pirms trim mēnešiem lielu daļu valsts izpostīja divas zemestrīces. Daudzi ir neapmierināti ar nepietiekamo varasiestāžu atbalstu, lai glābtu drupās iesprostotos, – tas daudzviet bijis lēns vai nav saņemts.
Kamēr daudzi vaino Erdoganu un viņa valdību, citi aicina katastrofu nepolitizēt.
Turcijā zemestrīcēs gāja bojā aptuveni 59 000 cilvēku — tāds ir oficiālais bojāgājušo skaits, bet realitātē šis skaitlis varētu būt daudz lielāks.
Miljoniem cilvēku kļuva par bezpajumtniekiem pēc tam, kad zemestrīces sagrāva mājas kā kāršu namiņus. Hatajas province ir viena no vissmagāk skartajām teritorijām.
"Man joprojām ir cerība, jo klīst baumas, ka mani bērni tika izglābti no šejienes. Ceru, ka viņi ir slimnīcā. Man joprojām ir tāda sajūta, ka viņi izveseļosies un atgriezīsies pie mums," stāsta vietējais iedzīvotājs Selatins.
Turcijas prezidents Redžejs Tajips Erdogans, kurš šajā valstī valda jau 20 gadus, tika plaši kritizēts par varasiestāžu lēno reakciju pēc zemestrīcēm.
Taču daudzi Erdogana atbalstītāji uzskata, ka prezidents nav vainojams par dabas katastrofas sekām.
"Tā bija Allāha griba, ka tā notika, to nevajadzētu politizēt. Mūsu prezidents neizraisīja zemestrīci. Viņš darīja visu iespējamo," uzskata vietējais iedzīvotājs Ibrahims.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka pirms svētdien gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Erdogans atpaliek no sava galvenā konkurenta Kemala Kiličdaroglu.
Turcija ir nonākusi vēsturiskā pagrieziena punktā – abi prezidenta amata kandidāti piedāvā krasi atšķirīgu vīziju valsts nākotnei. Erdogans sola spēcīgu, daudzpusēju Turciju un sešu miljonu darbavietu radīšanu. Viņa galvenais sāncensis Kiličdaroglu, kuru atbalsta opozīcijas partijas, vēlas panākt, lai NATO dalībvalsts Turcija stiprinātu saites ar Rietumiem.
KONTEKSTS:
14. maijā Turcijā notiks gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanas. Uz prezidenta amatu pretendē arī tagadējais valsts vadītājs Redžeps Tajips Erdogans, kurš Turcijā ir pie varas jau kopš 2003. gada. Opozīcija viņu asi kritizē par demokrātijas ierobežošanu un politisko pretinieku vajāšanu.
Lai mēģinātu pārspēt Erdoganu, lielākās opozīcijas partijas vienojušās atbalstīt kopīgu prezidenta amata kandidātu: 74 gadus veco Kemalu Kiličdaroglu, kurš ir Republikāņu tautas partijas līderis. Viņš sola veicināt demokrātiju Turcijā un stiprināt saites ar Rietumiem.
Ja prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no kandidātiem neiegūs vismaz 50% balsu, pēc divām nedēļām, 28. maijā, tiks rīkota otrā kārta.
