Viņš arī uzsvēra, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenotais karš Ukrainā ir vairāk apvienojis Eiropas Savienības dalībvalstis un kuplinājis NATO valstu saimi. Putinam nevajadzētu cerēt, ka Eiropa tās varētu tuvākā laikā mazināt.

Gluži otrādi – Putinam jāsaprot, ka Eiropa neaizmirsīs Ukrainu.

"Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tās aizstāvībā pret iebrukušo kaimiņvalsti. Mēs sniedzam gan finansiālu atbalstu, gan arī militāro atbalstu, piegādājot nepieciešamo kara materiālu," viņš teica.

Vācija līdz šim sniegusi lielāko finansiālo atbalstu Ukrainai no visām Eiropas valstīm. Kanclers arī norādīja, ka Vācijai jāmeklē iespējas palielināt palīdzības sniegšanu laikā, kad citas valstis sāk par to svārstīties.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.