Ķīles institūts norādīja, ka laikā no 2023. gada augusta līdz oktobrim Ukrainai solītā jaunā militārā, finansiālā un humānā palīdzība ir samazinājusies gandrīz par 90 procentiem salīdzinājumā ar to pašu periodu 2022. gadā.
No 42 pētījumā minētajām donorvalstīm tikai 20 pēdējo trīs mēnešu laikā bija piešķīrušas Ukrainai jaunas palīdzības paketes.
Eiropas Savienības dalībvalstis no augusta līdz oktobrim atvēlēja Ukrainai smagos ieročus 780 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar 500 miljonu eiro ASV palīdzību.
Kopš kara sākuma Ukrainas sabiedrotie un daudzpusējās organizācijas ir apņēmušās sniegt palīdzību gandrīz 255 miljardu eiro apmērā. No tās 141 miljards eiro ir finansiālā palīdzība, 98 miljardi eiro ir militārā palīdzība un gandrīz 16 miljardi eiro ir humānā palīdzība.
Sarunas starp politiķiem okeāna otrā pusē joprojām turpinās, jo trešdien ASV Senāts nobloķēja Baltā nama lūgumu piešķirt 106 miljardus dolāru lielu ārkārtas palīdzību, kas pamatā bija domāta Ukrainai un Izraēlai.
Oficiālā vizītē Vašingtonā ieradies Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kemerons, kurš arī mudinājis ASV likumdevējus apstiprināt jaunu palīdzību Ukrainai. Kā teica Kamerons, ja netiks nobalsots par šīs naudas piešķiršanu, būs tikai divi cilvēki, kas smaidīs un kuriem tā būs kā Ziemassvētku dāvana, proti, tie būs Krievijas un Ķīnas līderi.
Ohaio štatā bāzētās Ukrainas Kongresa Amerikas komitejas prezidents Andrijs Futejs paudis cerību, ka palīdzība tomēr tiks apstiprināta un tas notiks līdz šī gada beigām.
"Diemžēl Ukraina šajā visā ir kļuvusi mazliet par politisko futbolu. Un Ukraina vairs nav lielāko plašsaziņas līdzekļu pirmajās lappusēs, tāpēc sabiedrība uzskata, ka Ukrainā viss varbūt ir kārtībā.
Tāpēc mums ir jādara viss, lai Ukraina joprojām būtu pirmajās lapās. Tā ir mūsu atbildība par darbu mūsu kopienās. Tas patiesībā nav balsojums par Ukrainu vai pret Ukrainu. Tā ir procedūra, politisks balsojums, un es ceru, ka šī pilnā pakete atgriezīsies līdz gada beigām, kā ir norādījis gan Pārstāvju palātas spīkers Džonsons, gan Senāta līderis Šumers. Tāpēc mēs ceram, ka starp abām lielākajām politiskajām partijām būs kāds kompromiss," sacīja Futejs.
Atsevišķi politiķi arī norādījuši, ka naudai, ar kuru varētu palīdzēt Ukrainai, būtu jāpaliek pie amerikāņiem un tā jātērē amerikāņu vajadzībām.
Un "The Washington Post" žurnālists Marks Tīsens nesen publicētā viedokļrakstā norādīja, ka ir viens būtisks "noslēpums" saistībā ar ASV militāro palīdzību Ukrainai, ko, acīmredzot, daudzi nezina vai negrib zināt.
Proti, lielākā daļa ASV atvēlētās naudas Ukrainai tiek tērēta turpat Savienotajās Valstīs – līdzekļi tiek izmantoti 31 štatā un 71 pilsētā, lai ražotu jaunus ieročus vai aizstātu tos ieročus, kas uz Kijivu nosūtīti no ASV krājumiem.
No 68 miljardiem ASV dolāru militārās un ar to saistītās palīdzības, ko Kongress ir apstiprinājis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, gandrīz 90 procenti tiek piešķirti pašiem amerikāņiem, liecina žurnālista veiktā analīze. Būtībā palīdzība Ukrainai nodrošina lielu naudas iepludināšanu rūpnīcās visā valstī, kas tieši dod labumu amerikāņu strādniekiem. Tas arī rada darbavietas un iespējas vietējiem piegādātājiem, veikaliem, restorāniem un citiem uzņēmumiem, atbalstot rūpnīcas, kas ražo ieročus.
Marks Tīsens rakstīja, ka 31 senators un Pārstāvju palātas loceklis, kuru štati vai apgabali gūst labumu no finansējuma Ukrainai, ir nobalsojuši par pretošanos palīdzībai vai par tās ierobežošanu.
Jāņem vērā arī tas, ka vairākas valstis ar ASV uzņēmumiem slēdz dažādus līgumus par militārās tehnikas iegādi, kas arī dos labumu Savienoto Valstu ekonomikai vēl vairākas desmitgades.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
