Spārnotās raķetes H-101 un H-555 izšautas no deviņiem stratēģiskajiem bumbvedējiem "Tu-95". Daļa no raķetēm tika mērķēta uz Dņipropetrovskas apgabala infrastruktūras objektiem, bet daļa raidīta uz Kijivu.

Diemžēl visas raķetes nav izdevies notriekt un saņemtas jau ziņas par vismaz vienu nogalināto, televīzijas maratona laikā pavēstīja Ihnats.

Naktī uz piektdienu Krievijas okupācijas spēki veica raķešu triecienus arī pa Harkivu, trāpot dzīvojamiem namiem un ievainojot vismaz divus cilvēkus.

Harkivas mērs Ihors Terehovs paziņoja, ka ir nodarīti postījumi vairākiem dzīvojamiem namiem dažādos pilsētas rajonos.

Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs precizēja, ka ir veikti seši raķešu triecieni Harkivai. Raķetes S-300 trāpījušas Holodnahoras un Ševčenko rajonos, nodarot bojājumus civilai dzīvojamai infrastruktūrai.

Harkivas apgabala policija vēlāk paziņoja, ka uzbrukumā cietuši divi cilvēki. 36 gadus veca sieviete, kas tika ievainota, saņēma medicīnisko palīdzību notikuma vietā. 25 gadus vecs vīrietis ar sprādziena traumām tika hospitalizēts, un viņa veselības stāvoklis ir apmierinošs. 

Ceturtdien krievu okupanti deva triecienu ogļu šahtai Doneckas apgabalā, ievainojot 32 gadus vecu darbinieku, kā arī apšaudīja Hersonas apgabala Tjahinkas ciemu, ievainojot četrus cilvēkus. 67 gadus vecs šī ciema iedzīvotājs tika hospitalizēts smagā stāvoklī, un mediķi cīnās par viņa dzīvību.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.