Kosovas ziemeļos atkal nemierīgi. Mitrovicas pilsētas etnisko serbu apdzīvotajā daļā nedēļas nogalē notika protesti pret etnisko albāņu kontrolētās Kosovas valdības prasību sākt izmantot Kosovas izsniegtās automašīnu numurzīmes. Tas ir simboliski jutīgs jautājums, kas jau iepriekš novedis pat pie sadursmēm.
Kosovas valdība paziņojusi, ka, sākot ar šo mēnesi, serbu autovadītājiem tiks piemēroti naudas sodi, ja viņi turpinās izmantot vecās, Serbijas vēl 90. gados izsniegtās numurzīmes. Bet tie auto, kuriem numurzīmes netiks nomainītas līdz nākamā gada aprīlim, tiks konfiscēti.
Protestējot Kosovas serbi pamet darbavietas valsts iestādēs.
Līdz pirmdienai atlūgumus bija iesnieguši vairāk nekā 500 etnisko serbu policisti. Amatus pamet arī tiesās, parlamentā un valdībā strādājošie.
Arī kopienu un repatriācijas ministrs Gorans Rakičs paziņoja, ka pamet savu amatu: "Mēs, Kosovas un Metohijas serbi, nevienam nedraudam, bet mēs cenšamies saglabāt mieru un stabilitāti, kā arī savas tiesības uz cienīgu un mierīgu dzīvošanu un izdzīvošanu mūsu zemē. Tāpēc mēs pieprasām, lai Priština nekavējoties sāktu ievērot starptautiskās tiesības un visus nolīgumus, kas noslēgti dialogā starp Belgradu un Prištinu, ko garantēja pati Eiropas Savienība."
ASV un Eiropas Savienība aicinājušas Kosovas premjerministru Albinu Kurti atlikt numurzīmju nomaiņas termiņu vēl uz desmit mēnešiem, taču viņš to noraidījis. Viņš apsūdzējis Serbiju, ka tā cenšas destabilizēt Kosovu, izplatot šķeļošu retoriku un dezinformāciju.
Kurti aicināja Kosovā dzīvojošos serbus atteikties no boikota stratēģijas: "Boikots nav risinājums. Kosovas iestādēm nav citu alternatīvu. Tāpēc aicinu visus serbu pilsoņus neboikotēt un nepamest Kosovas iestādes, jo tās ir valsts dienesti visiem Kosovas pilsoņiem. Neļaujiet sevi ietekmēt politiskām un ģeopolitiskām spēlēm. Serbija nepārtraukti parāda, ka tā nav ieinteresēta Kosovas serbu integrācijā Kosovā, un tās mērķis ir padarīt Kosovu nefunkcionālu."
Eiropas Savienībā paustas bažas, ka eskalācijai turpinoties, var izcelties vardarbība, un tam būtu nopietnas sekas visam reģionam. Brisele aicinājusi Kosovā dzīvojošos albāņus un serbus rast kompromisu.
Pēc kara 90. gadu beigās Serbija zaudēja kontroli pār Kosovu, un dažus gadus vēlāk tā vienpusēji pasludināja neatkarību. Taču Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
