"Memorandā kā viena no galvenajām prioritātēm ir noteikta aizsardzības rūpniecības lokalizācija Ukrainā," teikts Ukrainas prezidentūras izplatītajā paziņojumā, kura fragmentu publicēja arī ziņu aģentūra AFP.
"Dokuments veicinās ražotņu celtniecību mūsu valstī, lai nodrošinātu bruņotos spēkus ar nepieciešamajiem ieročiem – jo īpaši pretgaisa aizsardzības, kritiskās munīcijas ražošanas, remonta un uzturēšanas jomās," pavēstīja Kijiva.
Ukrainas prezidenta birojs arī norādīja, ka šie plāni tika izstrādāti šonedēļ Vašingtonā notikušajā Ukrainas un ASV ražotāju aizsardzības nozares konferencē:
"Pasākumā piedalījās aptuveni 350 Amerikas, Ukrainas un Eiropas ražotāju un valdību amatpersonu".
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukraina ir atkarīga no Rietumu ieročiem un munīcijas, lai sevi aizstāvētu pret Krievijas spēkiem. Taču pēc gandrīz divus gadus ilgušā konflikta Eiropā un ASV ir pazīmes, kas liecina par pieaugošu nogurumu sniegt lielāku finansiālo un militāro palīdzību kara skartajai valstij.
Vācijas aizsardzības ministrs nesen atzina, ka Eiropas Savienība (ES) nespēs izpildīt gada mērķi nosūtīt Ukrainai vienu miljonu lādiņu.
Tikmēr daļa lielāko Rietumu ieroču ražotāju, tostarp Vācijas "Rheinmetall" un Lielbritānijas "BAE Systems", jau iepriekš paziņoja par plāniem sadarboties ar Ukrainas uzņēmumiem valsts iekšienē.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
