Jūtas maldināti
Erevānā, Brīvības laukumā, jau vairāk nekā 40 dienu turpinās akcija, kurā vairāki desmiti protestētāju pieprasa Krievijas ietekmes mazināšanu Armēnijas politikā.
"Krievija – prom! Krievija – ienaidnieks!" krievu, angļu un armēņu valodā skandina vairāki simti protestētāji, kas piektdienas vakarā atkal pulcējušies pie Krievijas vēstniecības Armēnijas galvaspilsēta Erevānā. Stihiskas protesta akcijas te notiek vai ik dienas, bet šī šonedēļ ir lielākā. To organizē kustība "Nacionāldemokrātiskais pols".
Pāris dienas pirms šīs protesta akcijas Latvijas Televīzija tikās ar tās organizatoriem, kas Erevānas centrā, Brīvības laukumā, ierīkojuši tādu kā kampaņas štābu.
"Krievijas propaganda jau 30 gadus mums cenšas iestāstīt, ka bez Krievijas atbalsta, turki mūs aprīs. Vairāk nekā 30 gadu armēņu tauta bija maldināta, ka alternatīvas vienkārši nav!
Tādā veidā ar cilvēkiem tiek manipulēts," pauda kustības "Nacionāldemokrātiskais pols" aktīvists Armens Hairapetjans.
"Mēs redzam Armēniju kā daļu no brīvās pasaules, kā daļu no kolektīvajiem rietumiem," atzina aktīvists.
Kustības pārstāvji cenšas piesaistīt rietumu pasaules interesi un atbalstu Armēnijai, bet vienlaikus uzsver – armēņu tauta var paļauties vispirms pati uz sevi.
"Mēs pirmkārt ceram paši uz sevi un cīnīsimies pret krievu imperiālismu un kļūsim par tādām pašām neatkarīgām valstīm kā Baltijā – Lietuva, Latvija, Igaunija," pauda Armens Hairapetjans.
Kustība bez īpašas ietekmes
Kustībā "Nacionāldemokrātiskais pols" apvienojušās vairākas armēņu politiskās partijas, bet tām nav īpašas ietekmes vai pārstāvniecības parlamentā, vien dažās pašvaldībās.
Salīdzinoši – šī kustība atrodas līdzīgās pozīcijās, kā mūsu "Visu Latvijai" ap 2007. gadu, kad pirms kļūšanas par "Nacionālo apvienību" un iekļūšanas Saeimā puskaili protestēja pret Abrenes atdošanu Krievijai.
Pēc Kalnu Karabahas zaudēšanas arī armēņu nacionālisti jūt sabiedrības atbalsta pieaugumu.
"Cilvēki pie mums šeit nāk daudz vairāk. Ir pat tādi, kas atnāk un saka – mēs līdz šim pēc politiskās pārliecības bijā prokrieviski. Taču tagad saprotam, ka Krievija mūs uzmetusi!" sacīja kustības "Nacionāldemokrātiskais pols" aktīvists Karens Meliks-Israjeljans.
Protesta gājienā piektdienas, 6. oktobra, vakarā pieprasīja deokupāciju. Jāpaskaidro, ka no nepilniem 3 miljoniem Armēnijas iedzīvotāju vairāk nekā 98% ir etniskie armēņi. Krievu minoritāte ir nepilns pusprocents. "Nacionāldemokrātiskais pols" vēršas arī pret krieviski noskaņotajiem tautiešiem un arī pret pašreiz pie varas esošo Nikola Pašinjana valdību, ko uzskata par Kremļa marionetēm, kaut gan šī ir viena no rietumnieciskākajām Armēnijas valdībām.
Atkarība no Krievijas – milzīga
Armēnijā atrodas arī Krievijas militārā bāze ar vairākiem tūkstošiem karavīru. Krievijas militāristi pastiprina Armēnijas robežsardzi uz robežas ar Turciju. Arī ekonomiskā atkarība ir milzīga – Armēnija no Krievijas saņem gāzi ar lielām atlaidēm, Krievija ir galvenais eksporta tirgus, turklāt tajā dzīvo aptuveni divu miljonu liela armēņu diaspora.
Tādēļ oficiālās amatpersonas par sadarbību ar Krieviju izsakās daudz piesardzīgāk.
"Šobrīd valdības līmenī nenotiek nekādas diskusijas par to, lai pārskatītu attiecības ar Krieviju. Armēnija ir apņēmības pilna turpināt atbildīgi veikt partnera lomu un neeskalēt situāciju," norādīja Armēnijas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Sargis Handanjans.
Vienlaikus Armēnijas parlaments šonedēļ ratificēja Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtus. Kremlis šo armēņu soli uztvēris kā ļoti naidīgu, jo starptautiskā krimināltiesa izdevusi orderi Vladimira Putina arestam.
Tāpat Armēnijas politiskajās aprindās notikušas diskusijas par Kremļa propagandas kanālu aizliegšanu, bet, kā neoficiālās sarunās teic armēņu amatpersonas, "pirms šīs apkures sezonas par televīzijas kanāliem lēmuma vēl nebūs".
