Ukrainas armijas sniegtā informācija par cīņām pie Avdijivkas ir salīdzinoši skopa. Aizstāvji atsituši 23 Krievijas uzbrukumus, kuros iesaistīta aviācija, un ienaidnieks ar artilēriju un mīnmetējiem apšaudījis vairākas apkārtnes apdzīvotās vietas.

Domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi norādīja, ka aizvadītajā diennaktī Ukrainas aizstāvjiem ir izdevusies sekmīga pretuzbrukuma operācija, kuras rezultātā viņiem ir izdevies patriekt iebrucējus no iepriekš ieņemtajām pozīcijām netālu no Avdijivkas koksa rūpnīcas.

Tomēr ārvalstu militārie eksperti norādījuši, ka Krievija pamazām virzās uz priekšu un pastāv apgādes ceļu pārrāvuma risks. Ja briesmas neizdosies novērst, pilsēta var nonākt pilnīgā aplenkumā, tādā gadījumā būtu jāapsver atkāpšanās iespēja. 

Bet Krievijas interneta medijs "Važnije istorii" vēsta, ka Krievijas armijas komandieri kaujās pie Avdijivkas sūtot arī ievainotus karavīrus, jo viņiem esot uzdots ieņemt pilsētu līdz 14. decembrim, kad ir paredzēta Krievijas prezidenta Vladimira Putina ikgadējā preses konference. Izdevumu par to ir informējuši mobilizēto karavīru tuvinieki, kuri esot uzrakstījuši vēstuli Putinam, aicinot viņu nepieļaut šādu taktiku.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija arī informēja, ka Krievijas karaspēks kontrolē lielu daļu Marijinkas, bet tās aizstāvjiem izdevies saglabāt kontroli pār atsevišķām teritorijām pilsētas rietumu malā. Pie šīs Doneckas apgabala pilsētas frontes līnija atrodas jau kopš 2014. gada, un līdz šim Ukrainas armijai to izdevās noturēt. 

Tomēr arī Ukrainas armijai ir nelieli panākumi, un pretgaisa aizsardzības spēkiem pie Čūsku salas Melnajā jūrā izdevies notriekt Krievijas taktisko bumbvedēju "Su-24". Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdienas vakarā uzslavēja Gaisa spēkus par Krievijas bumbvedēja notriekšanu. Zelenskis sacīja, ka notriektā lidmašīna gatavojās uzbrukumam Ukrainas dienvidu pilsētai Odesai. Prezidents uzvēra, ka šis ir pierādījums valsts pretgaisa sistēmu efektivitātei, kas visu laiku tiekot uzlabota.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.