Viņa norāda, ka Baltkrievijas autoritārā vadītāja Aleksandra Lukašenko režīms mērķtiecīgi apklusina tos nedaudzos pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kuri vēl atļaujas atklāti kritizēt varu.
Baltkrievijā valda baiļu gaisotne
Marēna, kura šajā amatā ir kopš 2018. gada, atgādināja, ka viņa jau pirms diviem gadiem brīdināja par Baltkrievijas pagriezienu totalitārisma virzienā. Un šī gada ziņojumā viņa secina, ka diemžēl situācija Baltkrievijā kļuvusi tikai ļaunāka.
"Situācija joprojām ir katastrofāla. Diemžēl tā turpina pasliktināties. Baltkrievijas valdība ir veikusi grozījumus jau tā stingrajos likumos, kuru mērķis ir likvidēt pilsoniskās brīvības. Tas ir novedis pie politiski motivētu kriminālvajāšanu un notiesājošu spriedumu pieauguma."
"Atbildības trūkums par cilvēktiesību pārkāpumiem veicina baiļu atmosfēru upuru un viņu ģimeņu vidū. Šī vispārējā nesodāmība un baiļu atmosfēra, ko rada nepārtrauktās represijas, ir piespiedusi simtiem tūkstošu baltkrievu doties trimdā," sacīja Marēna.
#Belarus: "Truth, justice and reparation for victims of human rights violations are necessary conditions for the country and its people to thrive in the future,"
— United Nations Human Rights Council 📍 #HRC53 (@UN_HRC) July 4, 2023
- Special Rapporteur Anaïs Marin speaking at the @UN Human Rights Council.#HRC53 pic.twitter.com/kNtYUfEdsg
Marēnas ziņojumā ir teikts, ka Baltkrievijā pašlaik ir ap 1500 politieslodzīto, bet kopš 2020. gada, kad valstī izcēlās plaši protesti pret prezidenta vēlēšanu viltošanu, Baltkrievijā ik dienu ir notikuši vidēji 17 patvaļīgi aresti.
Lukašenko režīms ierobežo politieslodzīto cilvēktiesības
Ziņotāja arī uzsver, ka viņai ir pamats uzskatīt, ka pret politieslodzītajiem cietumos izturas ar īpašu nežēlību, piemēram, liedzot viņiem saņemt atbilstošu ārstēšanu vai tikties ar saviem advokātiem vai tuviniekiem.
Piemēram, Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska jau četrus mēnešus nav saņēmusi nekādu informāciju par savu ieslodzījumā esošo vīru Sjarheju.
Cihanouska šonedēļ vēstīja, ka esot saņēmusi anonīmu ziņu par vīra nāvi, bet tam neesot nekādu pierādījumu.
Today, I received a very strange & horrifying message. An unknown person wrote that my husband, Siarhei, has died in Zhodino prison. There is no evidence or proof for this claim. This isn't the first time such rumors have circulated & I don’t know how to comment on this. I… pic.twitter.com/1JDZF3ywL4
— Sviatlana Tsikhanouskaya (@Tsihanouskaya) July 3, 2023
Marēnas ziņojumā uzsvērts, ka Baltkrievijas varasiestādes stingri vēršas arī pret cilvēktiesību aizstāvjiem, par ko liecina tas, ka pēdējos gados ir likvidētas vairāk nekā 1600 "nevēlamas organizācijas", tostarp pēdējās neatkarīgās arodbiedrības.
Baltkrievijā notiek arī sistemātiska vēršanās pret neatkarīgajiem medijiem un akadēmisko brīvību.
Bažas par nāvessoda piemērošanu
Marēna norādīja, ka pilna apmēra iebrukums Ukrainā, ko Krievijas karaspēks īstenoja arī no Baltkrievijas teritorijas, ir pastiprinājis varasiestāžu represijas pret pilsoņiem.
"Cilvēki saskaras ar viedokļa un vārda brīvības ierobežojumiem, mēģinot izteikt savu viedokli pret Krievijas bruņoto iebrukumu Ukrainā vai uzdodot jautājumus par Baltkrievijas lomu šajā agresijā.
Pretkara akcijas ir novedušas pie daudzām aizturēšanām un arestiem, tostarp saistībā ar apsūdzībām teroristisku uzbrukumu plānošanā, par ko var draudēt nāvessods," teica Marēna.
Ziņojumā ir paustas bažas par Baltkrievijas režīma lēmumu ļaut piespriest nāvessodu arī par valsts nodevību, kas esot pretrunā ar tendencēm daudzās valstīs, kur pieņemts lēmums atteikties no nāvessoda.
Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kas joprojām piemēro nāvessodu.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau gandrīz 30 gadu valda bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš 1994. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
Kopš tā laika viņš koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, ierobežojis demokrātiju un apspiedis jebkādu opozīciju.
Nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam bija 2020. gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti.
Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, bet opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu vēlēšanu rezultātu viltošanā. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
Lukašenko laika gaitā izveidojis ciešas attiecības ar Krieviju. Viņš ļāva Krievijas karaspēkam izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču atturējies tieši iesaistīt Baltkrieviju karadarbībā Ukrainā.
