Cilvēki bieži atmet ar roku, kad tiek runāts par EP vēlēšanām, aizbildinoties, ka nesaprot, ko tās ietekmē un kāda jēga ir no šīs institūcijas, taču tā esot gauži nepareiza attieksme.

Eiropas Parlaments ir viena no divām galvenajām lēmumu pieņemšanas institūcijām Eiropas Savienībā, uzsvēra eksperts.

"Ja parlamentā ir cilvēki, kas aizstāv nevis Eiropas, nevis savu nacionālo valstu intereses, bet sāk aizstāvēt Krievijas vai Ķīnas, vai kādas citas valsts intereses, tad šī jau ir milzīga problēma," norādīja Bukovskis.

Un, lai arī Krievija līdz šim tiešā veidā šo vēlēšanu norisē nav iejaukusies, viņaprāt, nevar izslēgt, ka tieši šogad – laikā, kad ir būtiska ES vienotība gan tās iekšējos procesos, gan atbalstā Ukrainai – tas varētu notikt.

"Un tāpēc katram, kurš dosies uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jādodas ar apziņu par to, ka mēs paši varam nejauši palaist kaut ko pilnīgi nepareizā procesā," brīdināja eksperts.

"Ir šis senais teiciens par to, ka, lai ļaunums uzvarētu, pietiek tikai ar to, lai labi cilvēki neko nedarītu. Un šis absolūti var būt šis gadījums," papildināja Bukovskis.

Jau iepriekš Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels brīdinājis, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas var būt tikpat izšķirošas kā ASV prezidenta vēlēšanas.

Borels teica, ka Eiropai tuvumā notiekošo karu dēļ liela daļa vēlētāju varētu atdot savu balsi par populistu partijām.

Līdz šim Latvijas vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās bijusi zema – 2019. gadā tajās piedalījās 33,5% balsstiesīgo. Pērn "Eirobarometra" dati liecināja, ka 2024. gadā balsot šajās vēlēšanās apsver 59% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, taču kopumā vien 24% uzskata, ka Eiropas Savienībā (ES) viņu viedoklis tiek ņemts vērā.

Nākamā Eiropas Parlamenta (EP) sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks 2024. gadā no 6. līdz 9. jūnijam.