Saskaņā ar šiem aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto.
Savukārt vēl ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto zaudējis "Wagner" grupējums, kas lielā mērā bija komplektēts no Krievijas cietumniekiem, kuriem pēc karošanas Ukrainā tika solīta atbrīvošana.
Latest Defence Intelligence update on the situation in Ukraine – 4 December 2023.
— Ministry of Defence 🇬🇧 (@DefenceHQ) December 4, 2023
Find out more about Defence Intelligence's use of language: https://t.co/YagSaiekzW
🇺🇦 #StandWithUkraine 🇺🇦 pic.twitter.com/AkQ44Nj5Yj
Britu izlūki norāda, ka Krievija nepublicē informāciju par Ukrainā kritušo skaitu un šī informācija tiek slēpta no sabiedrības.
Datus par saviem zaudējumiem cīņā pret Krievijas iebrucējiem nepublicē arī Ukrainas Bruņotie spēki.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs katru dienu publicē savus aprēķinus par Krievijas zaudējumiem.
Saskaņā ar šiem aprēķiniem Krievija kopš pagājušā gada 24. februāra zaudējusi 332 810 karavīru. Domājams, ka šajā skaitlī iekļauti gan nogalinātie, gan ievainotie okupantu karavīri.
Krievijas neatkarīgais medijs "Mediazona" kopā ar BBC krievu redakciju informāciju par Krievijas karaspēka zaudējumiem mēģina apkopot no publiskiem avotiem: vietējās preses ziņām, līdzjūtībām, sociālo mediju ierakstiem.
Saskaņā ar šiem datiem līdz 1. decembrim bija savākta informācija par 38 261 kritušo Krievijas karavīru. Divu nedēļu laikā kopš 17. novembra šis skaitlis bija audzis par vairāk nekā 1200 kritušo.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
