"Nepārprotami Krievija ir atguvusies un gan iepērk, gan uzsākusi ražot dažāda veida munīciju, raķetes. Tas ir pamanāms. Ir palielināts [militārais] budžets par 70% nākamajam gadam un arī palielināti Krievijas bruņotie spēki. Tātad Krievija gatavojas ilgam karam," pauda Maklakovs.
Viņaprāt, Eiropas Savienība un NATO nav spējušas pilnvērtīgi novērtēt Ukrainas pretinieku.
"Tāpēc, es domāju, ka Eiropas Savienībai būtu nepieciešams pielikt lielākas pūles, lai izpildītu to, kas tika solīts Ukrainai," sacīja bijušais NBS komandieris.
Pēc viņa teiktā, Ukrainai joprojām nav visu to spēju, kas nepieciešamas, lai uzvarētu karā pret Krieviju.
"Ukrainas bruņotie spēki joprojām nevar veikt gaisa operācijas, kas arī ir plānos gan NATO, gan ES. Mēs runājam par iznīcinātājiem un pretgaisa aizsardzību," klāstīja Maklakovs.
Viņš norādīja, ka tāpat ES nav bijusi spējīga piegādāt nepieciešamo miljonu lādiņu – no tiem piegādāti vien aptuveni 30%. "Tas arī ir ļoti slikts rādītājs," piebilda Maklakovs.
Viņš norādīja, ka arī Latvijas drošības kontekstā jādomā par militārās ražošanas jaudas audzēšanu Eiropā.
"Tas ir diezgan liels trauksmes signāls, ka mēs nespējam uzlabot un palielināt šo ražošanu, bruņojuma un munīcijas ražošanu. Tāpēc ne tikai Ukrainas, bet mūsu pašu drošības kontekstā jādomā par to, kā to novērst un panākt, lai šī ražošana tiktu atjaunota un atjaunota ļoti ātrā veidā," klāstīja Maklakovs.
Runājot par šo ziemu frontē Ukrainā, bijušais NBS komandieris sacīja, ka ir jāmeklē gan finansējums, gan resursi, kas palīdzētu Ukrainai.
ES, pēc Maklakova teiktā, radīs tam risinājumu, par spīti Ungārijas iebildēm.
Lai arī nākamais ASV ir prezidenta vēlēšanu gads, "veselais saprāts arī ASV senatoriem būs par pamatu tam, lai pieņemtu pareizo lēmumu", vērtēja bijušais NBS komandieris.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
