ANO misija pēc Baku uzaicinājuma Karabahā ieradās 1. oktobrī, lai iepazītos ar situāciju un izvērtētu humānās palīdzības sniegšanu.
Galvaspilsētā Stepanakertā misija nekonstatēja bojājumus civilajai infrastruktūrai – slimnīcām, skolām un dzīvojamajām ēkām, kā arī kultūras un reliģiskajiem objektiem. Nav saņemti ziņojumi par vardarbības gadījumiem pret civiliedzīvotājiem. Tomēr ekspertus pārsteidzis ātrums, kādā vietējie iedzīvotāji pameta savas mājas.
To, ka Stepanakerta pārvērtusies par "spoku pilsētu", apstiprināja arī neatkarīgie žurnālisti, kas jauno varas iestāžu pavadībā apmeklēja pilsētu. Tajā bija tikai daži cilvēki, postaža un tukšums. Žurnālistiem nodemonstrēja marihuānas lauku, taču skaidrs, ka kārtības sargu minētā narkotiku ražošana un kontrabanda ir veids, kā Baku cenšas attaisnot savu rīcību.
Par to ka vietējo armēņu bailēm bija pamats, liecina arī vairāku bijušo armēņu separātistu līderu aizturēšana.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahu jau prasījis vairākus desmitus tūkstošu dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
