Bazums brīdināja, ka reģions ar privātā militārā grupējuma "Vagner" starpniecību, kas jau darbojas kaimiņvalstīs, var nonākt vēl lielākā Krievijas ietekmē. Viņš arī klāstīja, ka Nigēras Rietumāfrikas kaimiņvalstis jau ir draudējušas ar militāru iejaukšanos.
Zināms, ka pēc apvērsuma par valsts vadītāju iecelts pučistu līderis, ģenerālis Abduramans Tčani.
Nigēra ir nozīmīga džihādistu un militāro grupējumu nomocītā Sāhelas reģiona daļa. Pēdējos gados Nigēra tika uzskatīta par labu piemēru valsts stabilitātei. Valstī arī atrodas Francijas un ASV militārās bāzes, kas tiek izmantotas cīņā pret islāmistu nemierniekiem. Nigēra ir arī nozīmīgs urāna – kodolenerģijai būtiskas degvielas – ražotājs.
Bazums viedokļrakstā "The Washington Post" brīdināja, ka apvērsums, ja tas izdotos, radītu postošas sekas kā viņa valstij, tā reģionam un visai pasaulei.
Valstī gāztais līderis arī uzsvēra draudus, kādus Nigērā šobrīd rada privātais militārais grupējums "Vagner": "Viss Sāhelas centrālais reģions ar "Vagner" grupas starpniecību var nonākt Krievijas ietekmē. Valsts, kuras brutālais terorisms ir pilnībā izpaudies Ukrainā."
Daudzi apvērsuma atbalstītāji Nigērā ir skandējuši prokrieviski noskaņotus saukļus, Nigēras ielās arī redzamas Krievijas karoga krāsas.
Kamēr "Vagner" apvērsumu vērtēja kā triumfu, ASV sniegtā informācija liecina, ka "vagnerieši" Bazuma gāšanā nav iesaistīti, vēsta raidsabiedrība BBC.
Krievijas valdība ir aicinājusi atgriezt varu gāztajam prezidentam.
Nedēļas sākumā ar Bazumu telefoniski sazinājās ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš gāztajam līderim pauda apņēmību Nigērā atjaunot demokrātiski ievēlēto valdību.
Prezidenta Bazuma valdība ir partneris vairākām Eiropas valstīm, kas cenšas apturēt migrantu plūsmu pāri Vidusjūrai. Nigēra arī piekrita uzņemt atpakaļ simtiem migrantu no aizturēšanas centriem Lībijā. Muhameds Bazums ir arī vērsies pret cilvēku kontrabandistiem.
Krievija piektdien paziņoja, ka ārēja iejaukšanās situāciju Nigērā neuzlabos, tā reaģējot uz "The Washington Post" publicēto Nigēras gāztā prezidenta Muhameda Bazuma viedokļrakstu.
"Maz ticams, ka kāda ārēja spēka iejaukšanās varētu šo situāciju mainīt uz labo pusi," žurnālistiem sacīja Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs, piebilstot, ka Krievija "seko līdzi situācijas attīstībai un ir noraizējusies par reģionā valdošo spriedzi".
Miera sarunas ar pučistiem mēģināja uzsākt Rietumāfrikas delegācija, taču tās beidzās bez rezultātiem. Neskatoties uz to, Vācijas Ārlietu ministrija piektdien aicināja turpināt pārrunas ar pučistiem. "Mēs ticam, ka mediācijas centieni var novest pie veiksmīga rezultāta, politiska risinājuma," tā preses brīfingā Berlīnē sacīja Vācijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis.
Apvērsuma līderi arī paziņojuši, ka līdz šim noslēgtie militārie līgumi ar Parīzi tiks lauzti. Francija piektdien noraidīja Nigēras huntas prasību atcelt divpusējos līgumus, norādot, ka tikai likumīgā valsts vadība ir tiesīga to darīt.
"Francijas aizsardzības nolīguma ar Nigēru tiesiskais pamats ir balstīts uz līgumiem, kas tika parakstīti ar Nigēras likumīgajām varas iestādēm," paziņoja Francijas Ārlietu ministrija.
KONTEKSTS:
26. jūlijā Rietumāfrikas valstī Nigērā noticis valsts apvērsums. Bruņoti karavīri ieņēma prezidenta pili laikā, kad tur atradās valsts vadītājs Muhameds Bazums.
Apvērsuma rīkotāji paziņoja, ka ir anulēta Nigēras konstitūcija, ir apturēta visu valsts institūciju darbība, ir slēgtas valsts robežas un tiek ieviesta komandantstunda.
Nigēra ir jau piektā Rietumāfrikas un Centrālāfrikas valsts, kur kopš 2020. gada ir noticis apvērsums. Tas guvis starptautisku nosodījumu, tostarp no ES, ANO un ASV.
