Trešā līmeņa sankcijas pret Krieviju tika ieviestas pēc lielas mīņāšanās un kopējām ASV un ES konsultācijām. Runas par to, ka trešā līmeņa sankcijām jābūt vērstām pret noteiktām ekonomikas nozarēm, klīda sen. Tās ir visefektīvākās, jo bremzē atsevišķu ekonomikas sektoru darbību. Bet kā jau vienmēr, šāda līmeņa apgrūtinājumi skar kā sankciju objektu, tā arī sankciju ieviesējus, secina Latvijas Radio raidījums "Septiņas dienas nedēļā".
Sankcijas pret veselām nozarēm
Vienā no savām uzrunām ASV prezidents Baraks Obama uzsvēra sankciju mērogu. Tā kā ASV šajā reizē ir vienojusies ar ES ieviest kopējās sankcijas, tad viņaprāt, tās būs krietni efektīvākas. "Krievijas darbības Ukrainā un tās sankcijas, ko mēs ieviesām iepriekš, ir padarījusi Krievijas ekonomiku no vājas par vēl vājāku. Jaunās sankcijas Krievijai kodīs sāpīgāk tieši tāpēc, ka mēs tās koordinējam kopā ar Eiropu. Ārvalstu investori jau turas no Krievijas pa gabalu un aptuveni 100 miljardi dolāru ir aizplūduši no valsts. Krievijas enerģētikas, finanšu un militārās rūpniecības sektori jau izjūt sankciju negatīvo ietekmi," saka ASV prezidents.
"Prognozes Krievijas ekonomikas izaugsmei ir pielīdzināmas nullei. Citiem vārdiem sakot, Krievija atkal ir izvēlējusies izolēt sevi, iznīcinot pēdējās desmitgadēs sasniegto progresu. Tam tā nav jābūt. Vispār lietām nevajadzēja nonākt tik tālu. Šī ir izvēle, ko Krievija un, galvenokārt prezidents Putins, ir izdarījuši."
Jaunās sankcijas ir īpašas ar to, ka tās ir vērstas pret veselām ekonomikas nozarēm.
Lielāko ietekmi uz Krievijas ekonomiku atstāj finanšu tirgi. Tāpēc sankcijas vērš pret valsts kapitāla bankām, iespējām Krievijai kreditēties ārzemēs, tāpat kā pret valsts naftas ieguves kompānijām un bruņojuma tirgotājiem.
Politologs: Krievija var darboties ne tikai ASV un ES, bet arī citu valstu reģionos
Lai arī pašā Krievijā lielākā iedzīvotāju daļa atzīst, ka neizjūt sankciju ietekmi, trešā līmeņa sankcijas tomēr varētu viņu viedokli mainīt. Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka jau ir atteikusies turpināt investīciju projektus Krievijā, kas nozīmē 23 miljardu eiro lielu iztrūkumu Krievijas attīstības budžetā. Bet vēl klāt nāk kapitāla aizplūšana no Krievijas, kas šā gada pirmajā pusgadā pārsniedza 70 miljardus dolāru. Un tas ir par periodu, kad Krievija vēl netika vainota Malaizijas lidmašīnas traģēdijā.
Tomēr Krievijā sankcijas uztvēra ar bravūru. Tā teikt sankcijām ir bumeranga efekts. Tās kož vienlīdz spēcīgi tiem, kas saņem sankcijas un tiem, kas tās ievieš. Krievijas politologs Igors Koročenko uzskata, pasaulē ir arī citi tirgi, ne tikai ASV vai ES.
"Jebkādi ASV centieni ieviest sankcijas, atduras pret vienu lietu. Mūsdienās pasaule nav vienpolāra. Krievijas finanšu iestādēm ir lielākas iespējas attīstīt sadarbību ar lielākajām bankām no Āzijas un Klusā okeāna valstu bloka," klāsta Koročenko.
"Tāpat arī nevajag aizmirst BRIC valstu sadarbību, tā ir Ķīna un Indija. Izvērtējot šīs lietas, man šķiet, ka ASV mēģinājums aplikt cilpu ap Krievijas finanšu sistēmas kaklu būs pakļauts neveiksmei. Jebkādas sankcijas sit arī pa to ieviesēju kabatu. Vairākas ASV enerģētikas kompānijas jau ir paudušas savu neapmierinātību ar sankcijām un prezidenta Obamas politiku, jo šīm kompānijām ir intereses iegūt naftu un gāzi Krievijā."
Krievijas režīmam lojālākie mediji ir īpaši uzsvēruši Eiropas pretošanos sankciju ieviešanai. Tas ir tāpēc, ka Eiropai ir vairāk ko zaudēt. Piemēram ES tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju ir 10 reizes lielāks par to apmēru, kas ir Krievijai ar ASV. Tāpēc arī Vācijas mediji īpaši uzsvēra, ka sankcijas ir izdevīgas tikai un vienīgi ASV. Vēl arī vērā jāņem, ka lielākais tirdzniecības apjoms no Eiropas ir tieši tādām valstīm, kā Vācija, Itālija un Francija.
Baltija kā priekšpostenis Krievijas prettriecienam ekonomikā?
Taču vairāki eksperti uzskata, ka Eiropa un, piemēram Baltijas valstis, bez šaubām sankcijas izjutīs, bet tās ir labāk sagatavotas paciesties un grūtības pārvarēt. Skaidrs, ka agresīva un bīstama Krievija nav neviena nākotnes interesēs. Eiropa var nedaudz savilkt jostu, bet Krievija gan to nevar atļauties, jo nav ko vairs savilkt. Tās iespējas piesaistīt finansējumu ir izsīkušas, bet ekonomiskā aktivitāte atrodas stagnācijas priekšā, kur bez ārēja kapitāla piesaistīšanas, attīstīties ir grūti.
"Financial Times" eksperts Volfgangs Munšaus uzskata, Putina Ahileja papēdis ir kapitāla izcelsme. Krievijai ir 500 miljardu dolāru lielas valūtu rezerves, taču to nodrošinājums pārsvarā ir vērtspapīri. Tas nozīmē, ka Krievijai ir nauda, ko tā nemaz šobrīd nespēj izmantot. Ja gadījumā Krievijas Centrālās bankas darbs tiks paralizēts, tad valstij faktiski jāatgriežas pie plānveida ekonomikas.
Vēl viens ļoti svarīgs sankciju sektors ir tehnoloģijas. Krievija atrodas tālā pagātnē noteiktu tehnoloģiju izstrādē un šeit nepalīdzēs ne Ķīna, ne Indija. Augstās tehnoloģijas ir koncentrētas ASV un ES rokās. Bez atbalsta naftas urbšanas darbos, Krievija nevar apgūt Arktiskos naftas laukus. Naftas ieguvē kritums varētu skart 10%, kas apjomā var sasniegt pat 50 miljonus tonnu gadā. Vienīgā joma, kur sankcijas netiek ieviestas pagaidām ir gāzes ieguve. Eiropa no tās ir pārāk atkarīga.
Kritums, protams, skars Baltijas valstis. Lielākā daļa tranzīta ir vērsta uz Krieviju, tāpat alkohola ražotāju tirgus lielākoties pārtiek no Krievijas, arī pārtikas ražotāji, tā pati dabasgāze. Bet kā Latvijas Neatkarīgajai televīzijai atzina politologs Kārlis Daukšts, par drošību tomēr ir jāmaksā.
"Latvija atrodas priekšējās, ļoti nestabilās pozīcijās un, manuprāt, atbildes triecieni vai meklējumi kādā veidā Putins varētu atbildēt, varētu likt izvēlēties Latviju kā tādu demonstrācijas lauku. Manuprāt, Latvijai šo sankciju pieņemšanas laikā bija jāpieprasa kādu drošības spilvenu, jo Baltija ir vājās pozīcijās.
Sankcijas netieši neskars mūsu bankas. Taču Krievijas banku satraukums, ka tām nebūs refinansējums un nebūs pieejami kredīti, rada iespēju, ka cenas celsies. Tiks ierobežots pārtikas imports no Latvijas. Man šeit gribētos citēt vadošo Vācijas laikrakstu "Handelsblatt", kurā lasāms, ka mums ir jāmaksā un mēs arī maksāsim ar saviem maciņiem. Vācijas sabiedriskā doma ir mainījusies, ka par drošību ir jāmaksā.
Uzjundītais nacionālisms un cenu kāpums
Krievijas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Krievijas iedzīvotāji pagaidām nesatraucas par sankcijām. Turklāt Krievija jau ir atbildējusi ar savām pret sankcijām. Piedraudējusi arī ASV.
Cenu kāpums Krievijā ir tikai laika jautājums. Tiklīdz Krievijā pieaugs inflācija, tā arī sabiedrība sāks pretoties pārmaiņām. Diemžēl ir viens negatīvs apstāklis, Putins pats ir uzcēlis augstu patriotisma latiņu un atkāpties nedrīkst. Tāpēc stūrī iedzīts Krievijas prezidents var sagādāt vēl lielākas problēmas.
Mierinājums gan ir Eiropas pozīcija. Lemjot par sankcijām Vācija pieprasīja, lai tās ievieš uz noteiktu laiku. Tādējādi pastāv cerību stars, ka Krievija protas un atgriežas pie izaugsmes iespējām jau pēc trim mēnešiem.
