Panorāma

Krievijas īstenotais slaktiņš Bučā un Irpiņā – genocīds

Panorāma

Panorāma

Čerņihivas iedzīvotāja: Krievijas armija izlaupīja ciematus

Černihivas iedzīvotāja: Krievijas uzbrukumu apsīkums ukraiņus dara uzmanīgus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 1 mēneša.

Krievijas armijai atstājot Ukrainas galvaspilsētas Kijivas apkārtni, pienākušas ziņas arī par okupantu izdarītām laupīšanām. Dažādas Ukrainas iedzīvotājiem nozagtās mantas, tai skaitā automašīnas, okupanti atkāpdamies ved pāri Baltkrievijas robežai. Tikmēr iedzīvotājiem, kas pārcietuši uzbrukumus, tagad ir brīdis atelpai. Daudzi baidās, ka Krievijas armija var atkal atgriezties. Par to Latvijas Televīzijai pastāstīja arī kāda Černihivas iedzīvotāja. 

Černihivas iedzīvotāja Marina Horbana ar vīru un bērniem patvērusies Hmeļnickā. Dzimtajā pilsētā Černihivā, no kurienes izdevās aizbēgt, atgriezties vēl neesot droši.

"Uz šo brīdi Krievijas armija, cik zinu, ir atkāpusies uz savām robežām, uz Baltkrievijas robežu. Bet daļa karaspēka pārbāzējušies uz Doneckas pusi. Tagad Černihivā ir pietiekami mierīgi. Šāvienu nav. Aviotriecienu nav jau vairāku dienu un nakšu garumā. Bet tas mani vēl vairāk dara uzmanīgu, jo Krievija, krievu tauta.. Vienkārši tāpat – atkāpties? Viņi noteikti kaut ko ir izdomājuši un lemj, ko tālāk ar mums iesākt," norādīja Horbana.

Černihiva, kur pirms kara bija ap 300 000 iedzīvotāju, atrodas netālu no Baltkrievijas robežas. Pilsēta ilgi tika turēta aplenkumā. Horbanas ģimene zem pastāvīgām apšaudēm slēpās pagrabā vairākas nedēļas. Taču vēl grūtāk klājās piepilsētas iedzīvotājiem. 

Horbana pastāstīja: "Man ir draudzene, kura kara sākumā pārcēlās uz tuvāko ciematu – Ivanovku. Un līdz šai dienai kopš 3. marta ar viņu nav sakaru. Es viņu meklēju dažādos veidos. Jo es zinu, ka to ciematu krievi bija okupējuši un tur arī cietsirdīgi nošāva sievietes un bērnus. Nogalināja mājdzīvniekus. Šāva suņus, kas vienkārši sētās rēja. Rīkojās zvēriski, pilnīgi bez cilvēcības. Černihivā viņi nebija. Viņi bija Černihivai pa perimetru. Bet ieiet Černihivā viņi nevarēja.

Laikam tāpēc viņi bija tik nikni uz mūsu pilsētu, ka viņiem neizdevās paveikt savu misiju viņu ieplānotajā laikā.

Viņi gribēja Černihivā tikt trijās dienās un maršēt pa mūsu pilsētu vai pa Kijivu. Un es zinu – ir uzticama informācija, ka pa Černihivas apgabalu brauca tanki un viņi pat pameta savus ievainotos, lai ielādētu tankos to, ko bija nozaguši. Viņi pat savus cilvēkus nepaņēma līdz no Ukrainas. Viņi veda ārā ledusskapjus, paklājus, televizorus, kupeju skapjus, mikroviļņu krāsnis. Apzaga mājas, visu, kas bija, ko varēja paņemt, viņi visu savāca.

Un to, kas palika, viņi vienkārši iznīcināja, sadauzīja, lai nekas nepaliktu.

Mums cilvēki ciematos diezgan labi dzīvo – viņiem ir laba tehnika, daudz labu mēbeļu, apģērbi. Viņi gāja iekšā tajās mājās, kur kaut ko var paņemt. Un, ja cilvēks atteicās dot, tad viņu varēja vienkārši nogalināt." 

Sievietes mamma un brālis joprojām ir Černihivā. Situācija tagad, kad aplenkums beidzies, tur esot labāka.

"Tagad, burtiski kopš vakardienas, viņiem ir pieslēgta elektrība. Pirmajos stāvos ir parādījies ūdens. Mamma dzīvo 8. stāvā, tur pagaidām nepietiek spiediena, lai ūdens tiktu augšējos stāvos. Gāze viņiem ir kopš vakardienas. Ir kaut kādi līdzekļi dzīvošanai," stāstīja Horbana.

Viņai pirms kara Černihivā bija šūšanas darbnīca, bet vīrs tikko bija uzbūvējis cehu metāla konstrukciju ražošanai. Esot plāns to visu atjaunot.   

"Mums vienkārši nav citu variantu. Tādi mēs esam. Mūs sit, mēs krītam. Tad ceļamies augšā un ejam darīt tālāk," sacīja ukrainiete. 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti