Pēdējās nedēļās Krievija uzbrukumos Ukrainas dienvidos masveidā izmanto vadāmās aviācijas bumbas. Ukrainas Gaisa spēku runasvīrs Jurijs Ihnats svētdien sacīja, ka tās galvenokārt ir nomērķētas uz Ukrainas karaspēka pozīcijām un piefrontes teritorijām.

Vadāmās bumbas nodara lielus postījumus

Vēl pirms aptuveni sešiem mēnešiem vadāmo bumbu uzbrukumi bijuši reti, bet tagad iebrucēji varot nomest vairākus desmitus bumbu dienā, uzsvēra Ihnats.

"Vadāmās aviācijas bumbas ir neprecīzas, bet tās sver 500 kilogramu. Tajās ir daudz sprāgstvielu, un tās izmanto, lai nodarītu plašus postījumus.

Pēdējās diennakts laikā gar frontes līniju ir nomestas jau aptuveni simt šādas bumbas. Tā ir reāla problēma, tāpēc mēs iedzīvotājiem nestāstām par tām tāpat vien, lai viņus iebiedētu," secina Ihnats.

"Tas ir vēstījums arī mūsu Rietumu partneriem, ka mums ir vajadzīgi ieroči, tālas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas un pēc iespējas drīzāk arī iznīcinātāji F-16, kas spētu pretoties Krievijas lidmašīnām," Ihnats sacīja nacionālā telemaratona laikā.

Krievija iegulda lielus līdzekļus bruņojuma ražošanā

Krievija vadāmās bumbas biežāk sāka izmantot oktobrī. Novembrī uz Ukrainu nometa vairāk nekā 1200 vadāmo aviobumbu, kas bija rekordliels skaits, vēsta ziņu aģentūra "Unian".

29. novembrī Krievija uzbruka Ukrainai ar 120 šī tipa bumbām, kas bija vienas dienas rekords.

Militārie eksperti norāda, ka vadāmo aviobumbu arvien biežāka izmantošana uzbrukumiem Ukrainā ir saistīta ar to, ka Krievija ir ieguldījusi daudz līdzekļu to ražošanā. Tas ir ļāvis agresorvalstij izveidot vadāmo aviācijas bumbu krājumus.

Ukrainai nepieciešami līdzekļi ienaidnieka lidmašīnu notriekšanai

Šīs bumbas parasti palaiž no iznīcinātājiem Su-34 vai Su-35, kas atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no mērķa. Tā kā vadāmās aviobumbas ir faktiski nenotriecamas, tad ukraiņu galvenais uzdevums būtu notriekt ienaidnieka iznīcinātājus, pirms tie ir nometuši bumbas. Taču pagaidām Ukrainas rīcībā nav tādu spēju.

Eksperti norāda, ka visefektīvākie līdzekļi cīņā pret Krievijas iznīcinātājiem un bumbvedējiem būtu vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas ir izvietotas frontes tuvumā, kā arī jau pieminētie ASV ražotie iznīcinātāji F-16, kas būtu aprīkoti ar tālas darbības rādiusa "gaiss-gaiss" tipa raķetēm.

NATO dalībvalstis Nīderlande, Dānija un Norvēģija ir apsolījušas Ukrainai piešķirt vismaz 61 iznīcinātāju F-16.

Novembra vidū Rumānijā atklāja gaisa spēku bāzi, kurā veiks ukraiņu pilotu apmācību darbam ar F-16. Pilotu apmācība varētu ilgt no pieciem līdz deviņiem mēnešiem, tāpēc sagaidāms, ka Ukraina pirmos F-16 varētu saņemt nākamā gada otrajā pusē.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.