Demokrātijas ļodzīšanās iemesli dažādās pasaules valstīs atšķiras, taču nereti saistīti ar valdību centieniem saglabāt varu ar nedemokrātiskiem paņēmieniem. Strauja demokrātijas lejupslīde Eiropā pēdējo piecu gadu laikā novērota ne vien Ungārijā, bet arī Lielbritānijā un Nīderlandē.
Rihards Plūme: Kāda ir vispārējā situācija ar demokrātijas līmeņa samazināšanos? Kur pasaulē novērojams būtisks kritums un kur kāpums?
Sīma Šaha: Mums ir mēraukla – mēs mērām neto pieaugumu un neto samazinājumu, un mūsu analīzes periods ir pieci gadi. Pēdējo piecu gadu laikā lielākais neto samazinājums ir bijis tādās valstīs kā Mjanma, Afganistāna, Salvadora un Nikaragva. Visdramatiskākais neto pieaugums ir bijis Maldīvās, Armēnijā, Moldovā un Malaizijā.
Kādi ir lielākie ziņojuma atklājumi tieši Eiropā?
Eiropā viens no interesantajiem atklājumiem ir tas, ka identificējām Centrāleiropu kā jaunu demokrātijas izaugsmes epicentru, jo tur esam novērojuši ļoti daudz uzlabojumu.
Moldova un Armēnija un arī Slovēnija izceļas uzlabojumu ziņā. Piemēram, Armēnijā mēs redzam uzlabojumus uzticamu vēlēšanu norisē, pieejamā tiesu sistēmā, pilsonisko brīvību jomā.
Un tas izceļas, jo daudzviet pasaulē šajās kategorijās rādītāji ir samazinājušies.
Kas ir tās kategorijas, kurās Eiropā novērojams vislielākais kritums?
Runājot par pasauli kopumā, vislielāko samazinājumu mēs redzam uzticamu vēlēšanu norisē, efektīvā parlamenta darbībā un piekļuvē tiesu sistēmai. Eiropā viens no plaši izplatītiem samazinājumiem ir bijis likuma varas, paredzamas izpildes un preses brīvības kategorijās.
Ar paredzamu izpildi mēs saprotam līmeni, kādā vadības līmeņa un valsts sektora darbinieki tiek godīgi saukti pie atbildības, kā arī to, cik regulāra un konsekventa ir likuma piemērošana.
Kādi ir iemesli, kādēļ demokrātijas rādītāji daudzviet pasaulē krītas, un vai dažādiem reģioniem šie iemesli ir kopīgi vai atšķirīgi?
Es domāju, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, kāds ir konteksts attiecīgajā valstī. Iemesli, kādēļ rādītāji likuma varas kategorijā krītas vienā valstī, būs atšķirīgi no tiem, kādēļ tie krītas citviet.
Bet viena no lietām, kas ir skaidri redzama, – kad valdība cenšas uzkrāt varu vai noturēties pie varas ar nedemokrātiskiem paņēmieniem, tad var novērot konkrētas lietas, piemēram, likuma varas samazināšanos.
Jo ir jāstrādā ārpus likuma rāmja, lai šo varu noturētu, un tas ir novērojams, piemēram, Ungārijā, bet ne tikai tur. Mēs redzējām būtisku samazinājumu arī tādās valstīs kā Lielbritānija, Nīderlande, un ne tikai likuma varā, bet arī citās kategorijās.
Šīm valstīm kopumā rādītāji ir labi, taču mēs esam identificējuši iespējamu samazinājuma tendences sākumu. Un, ja ar to nestrādā jau pašā sākumā, tad diezgan ātri var turpināties lejupslīde un varat attapties situācijā, kad vairs neuzrādīsiet labus rezultātus.
Vai ir redzams, ka valstis cenšas uzlabot savu demokrātijas stāvokli un ir novērojami uzlabojumi?
Parasti šīs pārmaiņas, ko pētām, nenotiek ātri un aizņem laiku, līdz tās materializējas. Tādēļ ir grūti uzskatāmi redzēt, ka lietas gadu no gada mainītos dramatiski. Protams, ir izņēmumi, kad ir kādas būtiskas vēlēšanas, kam seko daudz dažādu izmaiņu likumos, un tad rādītāji var ievērojami uzlēkt uz augšu, bet tā ne vienmēr notiek.
Taču ir arī gadījumi pat bez vēlēšanām, varbūt ir vienkārši reforma, kas tiek īstenota un palīdz uzlabot rādītājus kādā konkrētā kategorijā.
Slovēnijā, piemēram, redzējām referendumu, kas bija veids, kā gūt sabiedrības apstiprinājumu reformai par sabiedriskās raidorganizācijas neatkarības stiprināšanu. Tas tiešām palīdzēja uzlabot izpausmes brīvības rādītājus Slovēnijā.
Cik lielā mērā šie ziņojumi spēj ietekmēt situāciju valstīs?
Tas ir lielisks jautājums. Mums ir grūti pierādīt vai zināt, ka mūsu ziņojumam ir bijusi konkrēta ietekme vai tas ir palīdzējis nosvērt vienu vai otru lēmumu uz vienu vai otru pusi. Mēs, protams, ceram, ka ietekme ir, bet skaidri pateikt to nevaram. Tas, ko varu pateikt, ir, ka ziņojumi tiek citēti no augsta līmeņa amatpersonu puses, piemēram, to darījuši ASV prezidents Džo Baidens, bijušais Dienvidāfrikas prezidents, Moldovas prezidente. Vairāki līderi bieži ir citējuši ziņojumu, lai norādītu uz to, kā lietām būtu jāmainās, vai lai norādītu uz konkrētiem pierādījumiem par tendencēm pasaulē.
Tātad mēs zinām, ka cilvēki pievērš tam uzmanību, bet, cik lielā mērā tas rezultējas izmaiņās, mēs nevaram pierādīt. Bet es vēlētos, kaut mēs varētu.
