ĪSUMĀ:

• Ukraina no sabiedrotajiem nav saņēmusi visus vēlamos ieročus, kas vajadzīgi karā pret iebrucējiem no Krievijas.
• Zelenskis saka, ka turpinās pārliecināt rietumvalstis par palīdzību.
• Ukraina vēlas arī attīstīt savu militāro rūpniecību.
• Zelenskis lūdzis sabiedrotos piešķirt Ukrainai aizdevumus un licences ieroču un bruņojuma ražošanai.

Ukraina šonedēļ piedzīvoja ekstrēmus laikapstākļus – ilgstošu snigšanu lielā daļā valsts teritorijas un postošu vētru Melnās jūras piekrastē. Tas būtiski samazināja karadarbības tempus frontē, kur jau līdz šim neviena no karojošajām pusēm neveica kādus būtiskus izrāvienus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien publicētā intervijā ASV ziņu aģentūrai "Associates Press" atzina, ka valsts aizstāvjiem vasarā uzsāktajās pretuzbrukumu operācijās neizdevās gūt cerētos panākumus.

Jautāts, vai viņš ir apmierināts ar pretuzbrukuma rezultātiem, Zelenskis atbildēja: "Mēs neatkāpjamies, esmu apmierināts. Mēs cīnāmies ar otro spēcīgāko armiju pasaulē, es esmu apmierināts. Mēs zaudējam cilvēkus, es neesmu apmierināts. Mēs nesaņemam visus ieročus, ko gribējām, es nevaru būt apmierināts, bet es arī nevaru pārāk sūdzēties. Mēs vēlējāmies ātrākus rezultātus. No tāda viedokļa raugoties, diemžēl vēlamos rezultātus neesam sasnieguši. Un tas ir fakts.

Mums nepietiek spēka, lai ātrāk sasniegtu vēlamos rezultātus. Taču tas nenozīmē, ka mums vajadzētu padoties.

Mēs esam pārliecināti par savu rīcību. Mēs cīnāmies par to, kas mums pieder."

Intervijā Zelenskis neslēpa bažas par to, ka Izraēlas karš ar teroristu grupējumu "Hamās" ir novērsis starptautiskās sabiedrības uzmanību no Krievijas kara Ukrainā un ka tas var mazināt atbalstu viņa valsts cīņai pret agresoru.

Lai risinātu ieroču un munīcijas trūkumu, Ukraina ir gatava veicināt pašmāju militāro rūpniecību. Šim nolūkam Ukrainas nākamā gada budžetā ir atvēlēti 56 miljardi hrivnu jeb 1,4 miljardi eiro. Taču ar to ir daudz par maz, lai apmierinātu valsts militārās vajadzības. Tāpēc

Zelenskis esot vērsies pie rietumvalstu sabiedrotajiem ar lūgumu piešķirt Ukrainai aizdevumus un licences ieroču un bruņojuma ražošanai.

Arī bijušais ASV vadīto koalīcijas spēku Afganistānā un Irākā komandieris Deivids Petreuss ir pārliecināts, ka Ukrainas armija šogad nespēja sasniegt vērā ņemamus panākumus frontē, jo rietumvalstis ar ASV priekšgalā kavējās ar moderna bruņojuma piešķiršanu. Viņš intervijā laikrakstam "Washington Post" sacīja, ka lēmumi par Rietumos ražoto tanku, ASV kasešu munīcijas, tālas darbības rādiusa raķešu un iznīcinātāju piešķiršanu Ukrainai tika pieņemti par vēlu.

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā raidsabiedrībai ARD norādīja – jo vairāk mēs atbalstīsim Ukrainu, jo ātrāk karam pienāks beigas.

"Jā, frontes līnija nav daudz mainījusies pēdējo mēnešu laikā, bet ukraiņi ir spējuši nodarīt lielus zaudējumus Krievijas spēkiem. Viņi ir spējuši atspiest Krievijas Melnās jūras floti atpakaļ uz tās dislokācijas vietām. Un tas sniedz iespēju pārvadāt Ukrainas graudus pa Melno jūru. Un tās ir lielas uzvaras, pat ja frontes līnija nav pavirzījusies uz priekšu. Taču mums ir jābūt gataviem arī uz sliktām ziņām.

Kari notiek fāzēs, un mums ar Ukrainu ir jābūt kopā gan labos brīžos, gan arī sliktos. Šis tagad ir kļuvis par izturības karu.

Un šāds karš ir loģistikas karš. Tādēļ palielināt kara materiālu ražošanu ir svarīgi. Un mēs smagi strādājam, lai to nodrošinātu," sacīja Stoltenbergs.

ASV Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs aicināja Kongresu līdz decembra beigām pieņemt prezidenta Džo Baidena iesniegto likumprojektu, kas cita starpā paredz piešķirt papildu militāri palīdzību Ukrainai vairāku desmitu miljardu dolāru apmērā. Kērbijs norādīja, ka Ukrainai šī palīdzība būs īpaši nepieciešama šoziem, kad Krievija atkal varētu pastiprināt uzbrukumus pa Ukrainas kritisko infrastruktūru.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.