Notikušais atbalsojas ne tikai migrantu rajonos, kur, kā pieņemts domāt, notiek šādas izrēķināšanās, bet ir tādā vai citādā veidā ienācis daudzu iedzīvotāju ikdienā, vismaz Stokholmā. Uz Zviedrijas galvaspilsētu aizvadītajā nedēļā bija devusies Latvijas Radio žurnāliste Ieva Puķe, kura vēl pirmdienas rītā no savas zviedru draudzenes saņēma ziņu:
"Šonakt "tikai" divi bumbu sprādzieni un māju ugunsgrēki, bet neviens nav nošauts."
Komandējumā uz Zviedriju žurnāliste devās trešdien un dzīvoja Frūgenas apgabalā, Stokholmas dienvidu priekšpilsētas daļā, tikai 20 minūšu braucienā no Zviedrijas galvaspilsētas centra.
Tas ir mierīgs, aizvadītā gadsimta 50. gados celtu māju rajons, kura tuvumā savulaik apmetās arī Zviedrijā ieceļojošo latviešu ģimenes, piemēram, Juris Kronbergs un Pāvils Johansons. Tur mītošie cilvēki joprojām neslēdz ciet savu māju durvis.
Taču tieši tās dienas vakarā, kad Ieva ieradās Zviedrijā, Frūgenas futbola laukumā visu spēlētāju acu priekšā saļima kāds puisis – 18 gadus vecs, kā var redzēt fotogrāfijās piemiņas vietā, kas tagad izveidota pie Frūgenas stacijas. Tumšādains jaunietis. Piemiņas vietā deg svecītes, nolikti ziedi. Puisi, visticamāk, nošāva kāds bandas loceklis, bet vainīgie vēl nav atrasti.
Piektdien žurnāliste devās uz Odenplānu - senu un prestižu galvaspilsētas rajonu, kas ir vēl tuvāk Stokholmas centram. Un atkal – tas pats skats, piemiņas vieta, svecītes.
Pēc uzraksta uz kartiņas redzams, ka tur nogalināts Džovanni. Acīmredzot, atkal imigrantu kopienas pārstāvis.
Ar bandu "Foxtrot" tika saistīts arī iepriekšējās dienas sprādziens netālu no Upsalas, kur, spriežot pēc mediju ziņām, gāja bojā kaimiņiene, nevis cilvēks, kuru šajā sprādzienā bija plānots nogalināt.
Piektdien Zviedrijas premjers paziņoja, ka situācijas risināšanā iesaistīta arī armija, un patiešām – Frūgenas ielās varēja redzēt lielu policijas spēku pulcēšanos.
Brīvdienu naktīs dzirdamas operatīvo dienestu sirēnas un helikopteru rūkoņa. Turklāt – pilnmēness aiz loga radīja sajūtu kā kriminālromānā, taču tā bija realitāte.
Vairāki satiktie stokholmieši pastarpināti pazina kādu no nogalinātajiem, un uzsvēra, ka tie bijuši pavisam "normāli" puiši, turklāt – ļoti jauni.
"Tas ir briesmīgi. Bandu kriminalitāte, kur tiek ierauti mazi bērni, jo viņus nedrīkst pietiekoši tiesāt. Viņi ir tie mazie (narkotiku) kurjeri," stāstīja Frūgenas tirdziņā sastapta Zviedrijā mītošā latviete Dace Balode,
"Ievelk tevi tīklos, saka – tu esi parādā naudu. Jauniešiem saka: "Tu vari parādu atpirkt!" Manas jaunākās meitas skolasbiedrs tika nesen nogalināts, viņam bija tikai 13 gadi."
Slepkavas šajā noziegumu ķēdē pagaidām netiek oficiāli identificēti, un arī par saistību ar narkotiku karteļiem Zviedrijas medijos runā pastarpināti. Tomēr ir skaidrs, ka šī saistība ir, un problēma ir arī narkotiku tirdzniecības apmēri un tas, ka tām ir noiets.
Runā arī par sociālo nevienlīdzību, kas ir par iemeslu šo jauno cilvēku iesaistīšanā kriminālajās bandās. Turklāt grupējumi, kas izrēķinās gan savā starpā, gan iekšēji, Zviedrijā ir bijis aktuāls jautājums jau ilgākā laika periodā, ne tikai pēdējos gadu desmitos.
Par to tiek runāts kontekstā ar šīs valsts imigrācijas un integrācijas politiku, un tas ir bijis viens no centrālajiem jautājumiem arī pirms gada notikušajās parlamenta vēlēšanās, atgādināja Latvijas Republikas vēstniece Zviedrijas Karalistē Ilze Rūse:
"Šis patiešām ir Zviedrijas iekšpolitisks jautājums, par kuru vienādā veidā ir sašutušas visas Riksdāga (Zviedrijas parlamenta – red.) partijas. Notikums, kas ir eskalējis, kuram arvien vairāk Zviedrijas valdības uzmanība tiek pievērsta, lai atrastu apkarošanas veidu. Diemžēl izrēķināšanās gaitā var ciest nejauši iesaistīti cilvēki rajonos vai garāmgājēji uz ielām."
Vēstniece arī uzsvēra, ka šobrīd valsts iedzīvotāju drošība ir Zviedrijas varas iestāžu prioritāte un arī Latvijas Republikas vēstniecība seko līdzi situācijai, kas nav iepriecinoša. Taču vēstniecība pagaidām neredz nepieciešamību oficiāliem paziņojumiem saistībā ar vardarbību Zviedrijā.
