Arī pašu ukraiņu vērtējums par stāvokli frontē kļūst arvien drūmāks. Ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz Ukrainas amatpersonām, raksta, ka Kijivā ir bažas par to, vai armijai izdosies noturēt pašreizējās aizsardzības līnijas, ja turpinās kavēties rietumvalstu militārā palīdzība.

Ukraiņi pieļauj iespēju, ka Krievijas karaspēkam līdz vasarai varētu izdoties būtiski izrāvieni frontē, kas nozīmētu vēl lielākus teritoriālos zaudējumus Ukrainai.

Militārais analītiķis Maikls Kofmans no Kārnegī Starptautiskā Miera fonda aģentūrai "Bloomberg" teica, ka pašreizējiem notikumiem frontē ir jākalpo kā brīdinājuma zvanam Ukrainas sabiedrotajiem. Kofmans uzskata, ka Ukraina šajā gadā var sākt zaudēt karu.

Savukārt kāda anonīma Ukrainas izlūkdienestu amatpersona medijam sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām nav atteicies no plāna iekarot valsts lielākās pilsētas, tostarp galvaspilsētu Kijivu un stratēģiski nozīmīgo Melnās jūras ostas pilsētu Odesu. Ja Krievijas spēki sasniegtu Odesu, tie varētu slēgt Ukrainas ekonomikai svarīgos graudu eksporta ceļus caur Melno jūru, kā arī iegūt piekļuvi Moldovas separātiskajam Piedņestras reģionam, kura vadība šonedēļ lūdza palīdzību Maskavai.

Atkarībā no pašreizējās militārās kampaņas rezultātiem Krievija izlems, vai turpināt lēnu, pakāpenisku virzību uz priekšu, vai arī uzkrāt resursus lielākam triecienam, lai šovasar izlauztos cauri Ukrainas aizsardzības līnijām, tā sacījusi kāda Ukrainas vadībai tuvu stāvoša persona.

Tomēr liela mēroga ofensīva Krievijai joprojām būtu nopietns izaicinājums, jo divos kara gados tās militārie resursi ir stipri noplicināti.

Krievijai šādas ofensīvas sākšanai būtu nepieciešams daudz vairāk karavīru, kā arī tanki un cita veida smagā bruņutehnika, uzskata NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers. Viņš piebilda, ka līdz šim Krievija nav spējusi pietiekami ātri palielināt militārās rūpniecības jaudas.

Tas savukārt vēl dod nedaudz laika rietumvalstīm, lai mēģinātu apgādāt Ukrainu ar tai nepieciešamo bruņojumu, pirmkārt, artilērijas lādiņiem. Vairākas NATO dalībvalstis Čehijas vadībā plāno iegādāties aptuveni 800 tūkstošus artilērijas lādiņu no draudzīgām trešajām valstīm.

Taču joprojām ir valstis, kuras izvairās piešķirt Ukrainai savus modernākos ieročus. Jau mēnešiem tiek runāts par to, ka Vācija varētu nodot Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes "Taurus", taču valsts politiskajās aprindās šī ideja nav guvusi atbalstu. Vācijas kanclers Olafs Šolcs vakar izteicās, ka Ukraina varētu izmantot "Taurus" raķetes, lai veiktu uzbrukumus dziļi Krievijas teritorijā, un viņš arī apgalvoja, ka šo raķešu palaišanai Ukrainā būtu nepieciešama vācu karavīru klātbūtne.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.