Floridas Štata universitātes pirmā gada studente Lasmane bronzas medaļu NCAA čempionātā nodrošināja ar 14,15 metru tālu lēcienu, par vienu centimetru labojot Gundegai Sproģei kopš 1999. gada piederējušo Latvijas rekordu telpās. Sproģe ar brīvdabas stadionā sasniegto rezultātu 14,76 metri saglabā absolūto Latvijas rekordu sieviešu trīssoļlēkšanā.
Pirms starta NCAA čempionātā 20 gadus vecās Lasmanes personiskais rekords bija 13,83 metri, bet Tokijas olimpisko spēļu normatīvs ir 14,32 metri. Tātad līdz jūnija beigām, kad noslēgsies kvalifikācija, rezultātam jāpieaudzē vēl 17 centimetri, kas ir ļoti nopietns izaicinājums. Lasmane gan paskaidroja, ka olimpisko mērķi vairāk saista ar 2024. gada spēlēm Parīzē, tādēļ savus plānus nepakārto startam Tokijā, kas būtu ļoti patīkams, bet ne obligāts notikums.
Pērnvasar Lasmanes ģimenē mēdza pajokot, ka mazā māsa varbūt arī paspēs uz Tokijas spēlēm. Ģimenē viņa ar brāli nebūtu pirmie olimpieši, jo tēvs Uģis Lasmanis 1992. un 1996. gadā startēja olimpiskajās spēlēs airēšanā.
Rūta Kate par olimpiskajiem mērķiem nejoko, bet izbaudīs, ja izdosies tikt uz Tokiju, īpaši par to neiespringstot.
"Tas viennozīmīgi ir mans sapnis, un tas būtu kas neiedomājams, ja sanāktu brāli tur [olimpiskajās spēlēs] satikt," paskaidroja Lasmane.
Nepilnu divu gadu laikā Lasmane personisko rekordu ir uzlabojusi gandrīz par metru. Viņa priecājas par labo sadarbību ar treneri, kam pilnīgi uzticas. Tiesa, jo labāks rezultāts sasniegts, jo grūtāk nāk nākamie centimetri, bet Rūta Kate nenosaka sev kādas robežas. "Mans limits ir daudz augstāks," viņa piebilda.
Par sasniegto Latvijas rekordu telpās Lasmane uzreiz pat nav zinājusi, bet koncentrējās uz NCAA čempionātu kā sezonas svarīgākajiem mačiem,
kur jāparāda labākais sniegums.
"Ja ir rekords, tad lieliski. Viss notika pēc plāna, varbūt pat nedaudz labāk. Super, esmu apmierināta un priecīga," teica perspektīvā vieglatlēte.
Latvijas vieglatlēti medaļu NCAA čempionātā nebija izcīnījuši kopš 2015. gada, kad Pauls Pujāts nopelnīja sudrabu kārtslēkšanā.
