Augusta izskaņā Lasmane uzsāka mācības Floridas Štata universitātē, apgūstot psiholoģiju. Vieglatlēte šobrīd vēl izzina studiju dzīvi un jūtas kā iesviesta jaunajā un nezināmajā. Tas viņai rada divējādas sajūtas: „Ir ļoti interesanti pieredzēt visu jauno, bet no otras puses nedaudz pietrūkst māju sajūtas.” Jaunie dzīves izaicinājumi viņai patīk, tādēļ savu izvēli Lasmane nenožēlo.
Otrpus okeānam Lasmane mācīsies vismaz četrus gadus. „Ja es izvēlēšos kaut ko turpināt, tad sanāks pieci gadi,” viņa piebilda. Pēc pāris nedēļām mācībās Lasmane ir apmierināta ar savu studiju virziena izvēli, lai gan līdz psiholoģijas lekcijām vēl nav tikusi. „Pašlaik mācos Eiropas 19. gadsimta vēsturi. Viņiem patīk salikt dažādas studijas kopā, lai tu pēc tam justos erudīts daudzās jomās,” paskaidroja Latvijas čempione.
„Es to izbaudu, mani fascinē, cik daudz es katru dienu kaut ko jaunu iemācos un uzzinu. Man patīk viss, ko mācos.”
Lasmane mācās hibrīdmodeļa programmā, kas paredz, ka 70% lekcijas ir attālināti, bet 30% ir klātienē.
Sportistes tipiskie rīti sākas agri, lai paspētu pabrokastot un dotos uz mācībām. Ja lekcijas paredzētas arī vakarā, tad pa dienu jāatrod laiks treniņam. „Vakaros es esmu nogurusi un cenšos pēc iespējas ātrāk iet gulēt, lai var jaunu dienu ar jaunu sparu sākt,” pauda 19 gadus vecā sportiste.
Pašlaik ventspilniece vēl trenējas individuāli, jo nav līdz galam sakārtoti papīri, lai varētu kļūt par pilnvērtīgu Floridas Štata universitātes komandas atlēti. „Ir jāsakārto vesela kaudze ar papīriem, pirms tu vispār tiec trenēties universitātes stadionā,” teica Lasmane, norādot, ka jau drīzumā viņa pievienosies pārējai lēcēju komandai. Individuālie treniņi gan nenozīmē, ka pašai viss jāplāno, jo komunikācija ar treneri notiek un viņš dod norādījums. „Braucu desmit minūšu attālumā uz citu stadionu, kur trenējos kopā ar vienu treniņu biedreni,” skaidroja latviete.
Jau no nākamās nedēļas Lasmane plāno treniņus aizvadīt universitātes stadionā kopā ar treneri un pārējo komandu. Kopīgi treniņus komandā aizvada visu vieglatlētikas lēkšanas disciplīnu sportisti – trīssoļlēcēji, tāllēcēji, augstlēcēji un kārtslēcēji. Kopīgi treniņus aizvada aptuveni 15 sportisti, no kuriem vairums ir tāllēcēji.
Floridas Štata universitātē lēkšanas disciplīnas trenē Kīts Herstouns, kurš pirms nedēļas tika izvēlēts par ASV treneri 2021. gada Universiādei Ķīnā.
Lepna par sava trenera atzinību ir arī Lasmane. „Tas ir vērā ņemami, ja uz visas lielās Amerikas fona, viņš [treneris Herstouns] tiek izvēlēts kā viens no labākajiem treneriem.”
Lasmane arī pauda, ka ar šo speciālistu viņai ir labas attiecības, kas uzsāktas jau pirms pāris gadiem. „Es jūtos droši, tas tikai vēlreiz apliecina, ka šī bija pareizā izvēle,” par savu treneri sacīja Lasmane.
Pirmo reizi treneris Lasmani uzrunāja jau pirms diviem gadiem, taču toreiz sportiste skeptiski raudzījās uz visiem skolu piedāvājumiem. „Bija vairāki piedāvājumi, taču nezināju, kas ir labs un kas slikts,” teica Lasmane, piebilstot, ka viņai pirms diviem gadiem nebija nekādas skaidrības, ko viņa vēlētos darīt tagad. Tikai pērn Lasmane apjauta, ka ar šo treneri uzturēts kontakts, kam sekoja piedāvājums atbraukt un apskatīt universitāti klātienē. „Es atbraucu un vēl vairāk pārliecinājos, ka te ir viss, ko sagaidu,” stāstīja sportiste. Tāpat viņa apstiprināja, ka treneris bija viens no faktoriem, iedrošinātājiem par labu Floridas Štata universitātei.
Floridā Lasmane ieradās ar dažādiem aizspriedumiem par amerikāņu kultūru. „Bija pilna galva ar stereotipiem, diemžēl daudzi arī apstiprinājās. Piemēram, ir ļoti daudz apaļu cilvēku uz ielām,” sacīja latviete. „Viņu ēšanas paradumi ir traki. Ir viena iela šeit, kur ātrās ēdināšanas restorāni viens blakus otram,” tupināja sportiste. Sākotnēji latvietei nebija skaidrs, kā šīs ēdināšanas iestādes iztur šādu konkurenci, bet acīmredzot ir pieprasījums.
„Ir interesanti pieņemt un izprast viņu atšķirīgo kultūru,” sacīja Lasmane
Tāpat jaunā sportiste norādīja, ka ASV mazāk tiek domāts par vides aizsardzību un piesārņojuma samazināšanu. Kā piemēru viņa minēja cilvēku paradumu veikalā produktus salikt vairāk maisiņos, nekā nepieciešams.
Pirms braukšanas latvietei bija nelielas bažas, sociālajos medijos redzot situāciju saistībā ar „Black lives matter” kustību. Tomēr dzīve situācija izvērtās pretēja. „Tas ir ļoti uzpūsts, kā mums to prezentē,” teica trīssoļlēcēja, norādot, ka amerikāņi ir ļoti atvērti un bez aizspriedumiem. „Viņi ir ļoti saprotoši un respektē visus.” Taču sportiste arī apzinās, ka, iespējams, citviet Amerikā situācija atšķiras.
Tāpat sportiste atklāja, ka liela daļa studentu pārvietojas bez maskām, izbauda koledžas dzīvi un ballējas, nedomājot par lielo kornavīrusa Covid-19 risku.
„Nav brīnums, ka 20% skolas pilsētiņas ir Covid-19,” ironiski smējās Lasmane.
Šādu uzvedību neizprot latviete, kas dzīvo atbildīgāk. „Es cenšos būt maksimāli piesardzīga,” skaidroja jaunā sportiste, piebilstot, ka viņas lokā cilvēki ir piesardzīgāki.
Lai gan pašlaik Latvijā drošības ierobežojumi ir salīdzinoši mazi, citviet situācija ir skarbāka. Izņēmums nav arī Florida. „Latvijā to tik ļoti neizjūt. Atbraucot šeit, tu esi tādā kā būrī ielikts ar visādiem noteikumiem,” situācijas salīdzināja sportiste. „Šeit var gadīties, ka visu dienu sēdi istabā un mācies,” atklāja sportiste. Viņa arī norādīja, ka šāda rutīna nogurdina.
Teju visi sportisti šogad bija spiesti samierināties, ka sezonas plāni jāmaina, jo liela daļa sacensību tika atceltas un bija ierobežojumi treniņu iespējām. Pavasarī sportiste treniņus aizvadīja mežā, jo sporta manēža nebija pieejama. „Tas bija forši, labs rūdījums,” viņa norādīja.
Lasmane šogad startējusi tikai divās sacensībās, taču pati sportiste teica, ka nevar sūdzēties jo uzrādīti labi rezultāti. Augustā viņa uzvarēja Latvijas čempionātā, lecot 13,82 metrus tālu, kā arī Valsts prezidenta balvas izcīņā (13,75 m). Tāpat viņa tāllēkšanā laboja savu personīgo rekordu – 6,10 metri.
Tradicionāli Amerikā sportisti sacenšas rudens un pavasara sezonās. Rudenī sacensības notiek telpās, bet pavasarī – ārā. Tomēr šībrīža situācija rudens iznācienam pielikusi lielu jautājuma zīmi.
„Pagaidām izskatās, ka rudens sacensības būs atceltas,” neslēpa sportiste. Lai gan šāds lēmums vēl nav oficiāli paziņots, viss liecina, ka atlēti var sākt pārplānot treniņus pavasara sezonai.
Lasmane saglabā optimismu un cer, ka šis vīruss un tā radītie ierobežojumi drīz beigsies. „Vienmēr pēc kaut kā slikta nāk kaut kas labs,” viņa teica. Tāpat latviete uzskata, ka šo laiku var izmantot, lai nostiprinātu ķermeni un labāk sagatavotos startēt sacensībās augstākā līmenī.
„Brīžiem ir apnicīgi trenēties bez sacensībām, bet tu atceries savu lielo mērķi un tad kļūst vieglāk.”
Lielai daļai sportistu ir mērķis startēt olimpiskajās spēles, un šāds sapnis ir arī Lasmanei. Viņa apzinās, ka pašlaik viņa ne reizi vēl nav spējusi uzrādīt rezultātus, lai izpildītu olimpisko normatīvu – 14,32 metrus. Tomēr ventspilniece uzskata, ka ir svarīgi progresēt soli pa solim. Visiem spēkiem dzenoties pēc normatīva izpildīšanas, varbūt pat izdotos to izpildīt, taču pašlaik Lasmane raugās tālākā nākotnē. „Es domāju, ka reāli tas ir. Bet vai tas ir tas, uz ko es tik ļoti esmu ieciklējusies? Domāju, ka pagaidām ne,” savu situāciju skaidroja perspektīvā atlēte.
Ja pārceltās Tokijas olimpiskās spēles vēl nav sportistes mērķis, tad 2024. gada spēles Parīzē gan ir. Līdz šīm sacensībām jaunajai Latvijas čempionei būs iespēja ilgstoši aizvadīt treniņus ASV atzīta speciālista vadībā, kā arī turpināt krāt pieredzi dažāda mēroga čempionātos.
