Un tomēr - vienā katlā mest sākumskolas skolēnus ar vidusskolniekiem nevar: ja sākumskolā vēl varētu mēģināt nodrošināt vienu sporta stundu dienā, tad lielākajiem jau nepieciešamas ārpus stundu aktivitātes. Tai skaitā pastāvīgi. Arī šobrīd izstrādes procesā esošās pārmaiņas izglītības saturā to būtiski nemainīs. Jā, ar 2021. gadu daudzām klasēm paredzēts ieviest trešo sporta stundu, bet nepieciešams uzmanību pievērst arī drošības jautājumiem. Vai tas notiks kustībā vai, sēžot klasē, – to lems katra skola atkarībā no savām iespējām.
Tātad stundu laikā nav iespējams nodrošināt bērnus ar nepieciešamo kustību apjomu.
Otrs jautājums - vai funkcionē mehānisms, lai bērni un jaunieši varētu sportot pēc stundām vai ārpus skolas? Vairumā skolu ir iespējams sportot arī pēc stundām. Jā, tie, protams, ir atsevišķi sporta veidi, kas tuvāki skolotājiem, taču nav tā, ka šajā nišā dominētu tikai basketbols, futbols vai florbols.
2017. gadā Rīgā visvairāk bērnu nodarbojās ar sporta dejām (16%), tad sekoja ārstnieciskā un koriģējošā fizkultūra (12%), vispusīga fiziskā sagatavotība (10%) un sporta spēles (10%). Principā apsveicama tendence.
2017. gadā sporta pulciņos Rīgā sporto 8248 skolēni no 68724 jeb 12% skolēnu. Skolas sports ir apsveicama lieta, taču ir viena problēma – orientēšanās uz rezultātu veicina to, ka vairāk uzmanības tiek pievērsts spējīgākajiem un sportiskākajiem bērniem. Nereti viņi ir sporta skolu audzēkņi, arī Latvijas izlašu dalībnieki, kuri steidzas palīgā savai skolai. No vienas puses, patriotiska un apsveicama rīcība, bet, ja skolas sāk dzīties pēc rezultātiem, atkal cieš tie, kuriem skolas iedrošinājums vajadzīgs visvairāk. Arī skolotāji, atrodoties sacensībās, bieži nav skolās.
Subjektīvais secinājums – sistēma, kas ar modifikācijām Latvijā funkcionē kopš padomju laikiem, nav peļama, taču tajā ir daudz kroplību, kas veidojas, katram atsevišķi cīnoties par izdzīvošanu.
Vienlaikus skolas vecuma bērnu un jauniešu aktivitāšu piramīda pēc būtības šķiet loģiska – divas līdz trīs stundas skolas mācību programmā, sporta pulciņš skolā, interešu izglītības sporta pulciņš ārpus skolas un sporta skola jeb profesionālās ievirzes izglītības programma. Katrā šo šiem soļiem pieaugot intensitātei un sportiskajiem mērķiem.
Diemžēl realitātē skolotāji, kuriem būtu jāstrādā ar visiem un jāmotivē vājākie, dzenas pēc panākumiem sacensībās. Savukārt sporta skolu treneri, kuriem būtu jāstrādā ar sportiskākajiem, ir priecīgi par katru, kurš ir gatavs sportot, lai tikai nodrošinātu audzēkņu skaitu, no kura ir atkarīgs trenera necilais atalgojums.