ĪSUMĀ:
- Vairākas sporta federācijas iesniedz neprecīzus datus par kritērijiem atbilstošu iesaistīto bērnu skaitu.
- Iesniegto datu pārbaudi Izglītības un zinātnes ministrijā atzīst par sarežģītu.
- Hokejs prioritāri atbalstāmo sporta veidu rangā zaudējis piecas pozīcijas.
- Vēl nav zināms, cik ilgā laikā tiks izvērtēti federāciju atkārtoti iesniegtie dati.
Visvairāk sporta sabiedrības pārmetumu izskan tenisa un džudo virzienā, kam aizdomīgi uzblīdis reģistrēto bērnu un jauniešu skaits. Tieši masveidības rādītāji šogad izpelnījās krietni lielāku punktu skaitu kritērijos nekā pērn.
Zīmīgi, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) joprojām nav publicējusi visu federāciju iesūtītos datus un nevēlējās tos parādīt arī Latvijas Televīzijai (LTV). Taču katras federācijas mājaslapā ir atrodams sportistu reģistrs, un tas raisa ne mazums šaubu. Noteikumi paredz, ka par oficiāli uzrādāmu sportistu uzskatāmi tādi, kas ir vismaz 10 gadus veci un gada laikā piedalījušies vismaz divās sacensībās.
Latvijas Tenisa savienība (LTS) ir iesniegusi IZM datus par 1889 reģistrētiem spēlētājiem, un nešaubās par visu atbilstību kritērijiem.
"Katrs sportists, kuru esam iesnieguši reģistrā – esmu pārbaudījis vēlreiz pirms mūsu sarunas –, atbilst tīrai patiesībai un atbilst arī kritērijiem," sacīja LTS ģenerālsekretārs Jānis Mellups.
Tomēr, pārbaudot LTS atsūtītās hipersaites uz dažādiem tenisistu reģistriem, uzskatāmi redzams, ka krietns pulks spēlētāju neatbilst kritērijiem,
jo ir jaunāki par 10 gadiem vai nav piedalījušies vismaz divās sacensībās gada laikā, tāpēc nebūtu iekļaujami sportistu reģistrā un iesniedzami ministrijai. LTS sola viest skaidrību par nesakritībām.
Līdzīga situācija ir arī džudo. Federācijas mājaslapā atrodamie dati būtiski nesakrīt ar IZM mājaslapā atrodamajiem datiem par džudistu skaitu sporta skolās. Turklāt arī džudo reģistrā atrodami sportisti, kas ir jaunāki par 10 gadiem. Džudo federācija skaidro, ka nav zinājusi, ka IZM jāiesniedz dati par sportistiem, kas ir vismaz 10 gadus veci un gada laikā piedalījušies vismaz divās sacensībās. Ministrijas atsūtītajā pieteikumā tādu prasību neesot bijis.
"Tur vienīgais kritērijs, kas bija norādīts, bija bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam. Reģistrētie – licencētie, kas mūsu kalendārā ir aktīvi," teica Džudo federācijas ģenerālsekretārs Raivis Čakstiņš. "Viņi vai nu piedalās sacensībās, vai kārto jostas. Tas neskaitot to, ka viņi nodarbojas ar džudo."
LTV noskaidroja, ka ministrijas pieteikumā tiešām šāda prasība nebija minēta, taču tāda ir spēkā jau trīs gadus un ir fiksēta Latvijas Sporta federāciju padomes dokumentos. Džudo federācija sola veikt datu korekciju.
Lai arī atsevišķu federāciju dati būtiski nesakrīt pat ar IZM mājaslapā atrodamo informāciju, ministrijā uzsver, ka federāciju iesniegtos datus pirms lēmuma par naudas sadalījumu ir pārbaudījusi.
IZM Sporta departamenta direktora vietas izpildītājs Juris Zīvarts uzskata, ka federāciju dati internetā nebūt nebija viegli atrodami un pārbaudāmi.
"Bija nepieciešama zināma veida padziļināta [pārbaude], zvani, lai pārliecinātos, kur tas ir," teica Zīvarts. "Jo katra mājaslapa ir savādāka, aizved uz tālākiem reģistriem, kur tad ir uzskaitīti sportisti. Tad pārliecināmies, ka sportistu skaits tur ir norādīts."
Salīdzinot šogad un pērn aprēķināto finansējumu prioritārajiem sporta veidiem, par vislielāko zaudētāju kļuvis hokejs,
jo 3. vieta pasaules čempionātā un būtiski augušais spēlētāju skaits ir novedis pie finansējuma samazinājuma par 35 tūkstošiem eiro.
Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs atzina, ka izmaiņas ir grūti izprotamas.
"Skatoties šo prioritāro sporta veidu sadalījumu, ir tiešām grūti atbildēt uz jautājumu, kā hokejs ar teju 30% bērnu pieaugumu viena gada laikā, ar augstiem sasniegumiem, kuri pret pagājušo gadu ir ievērības cienīgi auguši, kā mēs esam nokrituši no 5. vietas uz 10. vietu. Ko tur dara atsevišķi citi sporta veidi? Jautājumu šobrīd ir vairāk nekā atbilžu."
IZM ir apturējusi finansējuma piešķiršanu un aicinājusi federācijas labprātīgi iesniegt precizētus datus.
Atbildes uz jautājumu, cik daudz laika prasīs jauna lēmuma pieņemšana un kad federācijas beidzot saņems valsts finansējumu, vēl ir miglā tītas. Tikmēr Latvijas Biatlona federācija jau lūgusi sabiedrībai saziedot 60 tūkstošus eiro, lai biatlonisti varētu apmeklēt pēdējos divus Pasaules kausa posmus Ziemeļamerikā.
