Papildus aprēķinu veikšanu Audita padome pamatoja ar nepieciešamību noskaidrot precīzāku summu, lai valsts skaidrāk apzinātos, ar kādiem tēriņiem jārēķinās lielu starptautisku pasākumu rīkošanā.
Turpinoties diskusijām par to, kādi izdevumi būtu attiecināmi uz olimpisko spēļu sarīkošanu, un kādi – ne, Audita padome spēļu rīcības komitejas gala ziņojumā norādīto izdevumu summu papildināja ar vēl 280 miljardiem jenu (1,99 miljardiem eiro), kas tērēti sportistu treniņu bāzēm un antidopinga pasākumiem, kā arī subsīdijām vietējām pašvaldībām sporta objektu renovēšanai.
Pēc rīcības komitejas aplēsēm, Tokijas spēļu bilancē 640 miljardus jenu sedza organizatori, 597 miljardus jenu nodrošināja galvaspilsētas pašvaldība, bet Japānas valdības ziņā bija 187 miljardu jenu rēķins.
Audita padome arī aprēķināja, ka Japānas valdība papildus iztērēja 1,3 triljonus jenu 329 projektiem, kas deva ieguldījumu spēļu norisē, bet nebija ar tām tieši saistīti, piemēram, imigrācijas kontrolei un laika prognožu uzlabošanai. Daļēji saistītiem izdevumiem Tokijas pašvaldība līdzīgi iztērēja 685 miljardus jenu, tādējādi olimpisko un paraolimpisko spēļu sarīkošanas izmaksas var lēst arī 3,6 triljonu jenu (25,6 miljardu eiro) apmērā.