Miļkevičs gan cer, ka jau nākamgad Rīgā situācija mainīsies un vieglatlētiem būs gan pienācīgs stadions, gan manēža. Par labāko dāvanu LVS simtgadē Miļkevičs uzskatītu iespēju vieglatlētiem atsākt sacensības, jo pandēmijas radītais murgs visiem jau esot apnicis.
LVS kopā ar Eiropas Vieglatlētikas asociāciju (EAA) izstrādā attīstības plānu, kurā ir iesaistīta gan Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padome, gan treneri un sportisti. No attīstības plāna izrietēs LVS darbības stratēģija – dokumenta izstrādi paredzēts pabeigt līdz gada beigām.
EEA iesaka attīstīt 8–10 prioritātes, bet savu viedokli neuzspiež, pastāstīja Miļkevičs. Prioritāšu augšgalā līdzās infrastruktūrai viņš vēlas redzēt arī finanses, jo bez naudas var daudz ko plānot, bet vismaz minimāla rocība ir vajadzīga svarīgu lietu īstenošanai. Savukārt LVS finanses ir krasi nepietiekamas. 
Pēdējos gados vieglatlēti gan nevar palepoties ar daudz augstvērtīgiem rezultātiem. Nesenākais labākais sasniegums, vērtējot pēc starptautiskās punktu sistēmas, ir Lauras Ikaunieces 2017. gadā sasniegtais rezultāts septiņcīņā, kas TOP 20 ierindojas trešajā pozīcijā.
Miļkevičs uzskata, ka augstu sasniegumu trūkums liecina par sporta veida piramīdas vidusdaļas neesamību. Visi labāko rezultātu topā iepriekš tikušie Latvijas vieglatlēti savulaik saņēma atbalstu citās struktūrās, bet nu vairs tādu iespēju nav, uzsvēra LVS ģenerālsekretārs.
Labi panākumi starptautiskā līmenī ir jauniešiem un junioriem, bet pieaugušo vecumā vieglatlēti nespēj sevi uzturēt ar dalību sportā.
LVS kopā ar LOK izstrādā Olimpiskās akadēmijas projektu un plāno lūgt valsts un privāto struktūru palīdzību, lai varētu atbalstīt labākos sportistus pēc junioru vecuma beigām. Miļkevičs saskata, ka pasaules līmeņa sportists, kas saņem nodrošinājumu Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV), var nebraukt uz ASV augstskolu, bet citiem ir sarežģīti rast kādu citu ceļu uz augstu sasniegumu sportu. Eiropā augstskolu sports nav attīstīts, un ASV ir izņēmums, kur augstskolās finanses citiem sporta veidiem nodrošina amerikāņu futbols, uzsvēra LVS ģenerālsekretārs. Viņš piebilda, ka Latvijā pašlaik nav iespēju augstskolu sportā nodrošināt ko līdzīgu.
LOV sastāvā augstākajā līmenī ir tikai trīs vieglatlēti – Ikauniece, Līna Mūze un Laura Igaune, kuras jau garantējušas dalību Tokijas olimpiskajās spēlēs. Otrās pakāpes LOV sastāvā ir 13 vieglatlēti, bet daudziem līgums vasarā beigsies, ja neizdosies kvalificēties olimpiskajam startam. LVS gan cer uz jaunu kvotu sistēmu, ko varētu ieviest 2022. gadā. Vieglatlētikas savienībai tad būs iespēja pēc saviem ieskatiem aizpildīt 18 sportistu kvotu dalībai LOV.
