Sadaļas Sadaļas

Latvijas jauno hokejistu pragmatiskā izvēle – ceļš uz ASV augstskolām aizstāj aklu sapni par NHL

Ja vēl pirms desmit gadiem vairums Latvijas jauno hokejistu pēc junioru vecuma sasniegšanas tiecās uzreiz kļūt par profesionāļiem, pēdējos gados arvien vairāk spēlētāju izvēlas studēt ASV. Hokeja spēlēšana nodrošina stipendiju, kas sedz studiju maksu, kā arī ļauj spēlēt augstā līmenī, vairojot jauno hokejistu un viņu vecāku uzticību Amerikas koledžu ceļam.

Basketbolistu došanās uz ASV koledžām un augstākās izglītības iegūšana nebija nekas neparasts deviņdesmitajos gados ar Raimondu Miglinieku un Mārtiņu Bondaru, divtūkstošo gadu sākumā to paveica arī Gunta Baško, Liene Jansone un Ieva Kubliņa. Viņi visi ilgāku vai īsāku laiku spēlēja Latvijas izlasē, kā arī izveidoja profesionālu karjeru basketbolā. 

Jaunie hokejisti labprāt izvēlas spēlēt un mācīties ASV augstskolāsMārtiņš Kļavenieks

Hokejistiem pārcelšanās uz ASV līdz pat šī gadsimta otrajai desmitgadei saistījās vien ar došanos kā Sprīdīšiem meklēt laimi jeb rakt no pašas apakšas – junioru vai zemākajām profesionālajām līgām, lai mēģinātu izsisties līdz Nacionālajai hokeja līgai (NHL). Pa īstam „izrakt naudu, kas žāvējas” izdevās tikai Raitim Ivanānam, kurš tiešām sāka no paša ASV profesionālā pagraba, aptuveni desmit gados tiekot līdz katra hokejista sapnim NHL.

Ik gadu arvien vairāk koledžu beidzēju papildina NHL klubu vai to sistēmas komandu rindas. Pēdējos piecos gados ievērojami ir audzis arī Latvijas jauno hokejistu skaits, kas mērķtiecīgi dodas uz ASV, lai ar hokeja palīdzību bez maksas iegūtu augstāko izglītību. Spilgtākais piemērs ir Teoders Bļugers, kurš pabeidza universitāti, bet nu jau otro sezonu ir stabils pamatsastāva spēlētājs NHL komandā.

Hokeja treneris Gints Bisenieks atceras, ka arī pats pirms 20 gadiem neuztvēra nopietni jauno spēlētāju došanos uz koledžu Amerikā, bet tagad savas domas ir mainījis.

Ir tikai apsveicami, ja var gan spēlēt hokeju, gan iegūt izglītību, turpretim Krievijas Jaunatnes hokeja līgā (MHL) jaunajiem spēlētājiem mācības paliek novārtā, sacīja Bisenieks. Viņš atzina, ka

arī treneriem gadu gaitā attieksme mainās, jo senākos laikos nebija pietiekami daudz informācijas par ASV studentu sportā notiekošo.

Skeptiskāka Biseniekam ir attieksme pret jauno spēlētāju došanos uz Zviedriju, kur neviens viņiem īpašu uzmanību nepievēršot.

Viens no pirmajiem Latvijas izlases spēlētājiem, kurš Amerikā ieguva izglītību un vēlāk piedalījās pasaules čempionātā, bija Māris Ziediņš. Viņam sekoja Jēkabs Rēdlihs, kurš absolvēja Bostonas Universitāti. Rēdlihs uzskata, ka koledža ir ļoti labs ceļš pretī NHL sapnim. Viņš pats gan sākotnēji nebija plānojis spēlēt un mācīties.

Rēdlihs braucis uz junioru līgu un bez īpaša nodoma mācīties, lai vienkārši "uzspēlētu hoķīti", bet viss izvērtās savādāk.

Nonākšanu universitātes komandā Rēdlihs arvien uzskata par ļoti veiksmīgu pavērsienu.

"Paldies Dievam, dzīve piespēlēja tādu iespēju," teica Rēdlihs. "Četrus gadus cilvēks ir labā sistēmā, kur nevis vienkārši kaut ko darbojas, bet profesionālās lietās ir izglītība, uzturs, dzīvošana, sports. Viss vienā, jaunietis tiek ievadīts labās sliedēs, tāpēc tas ir populārs pasākums, jo sistēma ir sakārtota."

Līgumu ar augstskolu ASV nesen parakstīja arī bijušā Latvijas izlases aizsarga Rodrigo Laviņa dēls Martins. Arī Laviņš seniors uzskata, ka augstskola ir labs jaunā spēlētāja un personības attīstības ceļš, kas gan neder visiem.

Rodrigo Laviņš neslēpj, ka pats savulaik gribēja tikai pelnīt naudu un nekas cits tolaik viņu neinteresēja, savukārt par studentu sportu nebija informācijas.

Ja tagad daudzi grib uz universitāti, tik un tā ir jārēķinās, ka no svara būs dotības hokejā.

Laviņš gan saskata, ka koledžā spēlētāji psiholoģiski nobriest un spēj pieņemt izsvērtāku lēmumu, vai karjeru attīstīt sportā.

Basketbola trenera Aināra Čukstes dēls Kārlis arī absolvējis ASV koledžu, bet tagad profesionāli spēlē NHL kluba Sanhosē „Sharks” sistēmā. Čukste vecākais uzskata, ka ar sporta palīdzību iegūt augstāko izglītību Amerikā bez maksas ir milzu iespēja.

Ģimenē Čukstes saņēma informācijai rēķinu, cik maksātu Kārļa mācības bez sporta stipendijas. Tie bija 68 000 dolāru gadā – ja reizina ar četri, kopējā summa Kārļa izglītībai būtu tāda, ko ģimene noteikti nevarētu atļauties.

Ja ir iespējams nodrošināt tādu izglītību ar hokeju, ieguldītais darbs jau ir atmaksājies,

uzsvēra Ainārs Čukste. 

Īpaši uzskatāmi tendence ir redzama Amerikas hokeja līgā (AHL) jeb NHL fārmklubu līgā. Šobrīd līgums ar kādu AHL komandu ir astoņiem latviešiem, bet pieci no viņiem jau absolvējuši vai šogad absolvēs ASV augstskolu. Arī NHL komandas pēdējos gados labprāt piesaista augstskolu beidzējus, jo Nacionālā koledžu sporta asociācija pierādījusi sevi kā sportiski spēcīgu. Protams, augstskolas absolvents arī sadzīvē, visticamāk, būs nosvērtāks un pragmatiskāks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Hokejs
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt