Par hokeja pirmsākumu Latvijā uzskatāms 1931.gads, kad Latvija tika uzņemta Starptautiskajā hokeja federācijā. Padomju gados Latvijas hokejisti spēlēja PSRS izlasē, bet sešdesmitajos gados hokejs piedzīvoja kritumu.
Ilggadējs treneris un izstādes autors Ēvalds Grabovskis uzskata, ka ""Titāniks" vēl nebija nogrimis", bet Latvijas hokejs bija stipri kritiskā situācijā, jo komanda noslīdēja ļoti zemu. "Godīgi sakot, zemāk vairs nebija kur," viņš piebilda.
Līdz ar trenera Viktora Tihonova ierašanos Rīgā sākās hokeja ēras atdzimšana, un šodien vairs tikai paši kandavnieki un hokejisti zina, ka 25 gadus Kurzemes mazpilsēta Kandava bija treniņu bāzes vieta hokejistiem.
Ilggadējs hokeja vārtsargs Mihails Vasiļonoks pastāstīja, ka, komandai braucot mājās no Kandavas, jau gandrīz varēja teikt, ka sezona ir beigusies, jo tas bija visgrūtākais periods. "Mēs te trīs nedēļas bijām, neizbraucot uz mājām, un no rīta līdz vēlam vakaram bija treniņi," atceras Vasiļonoks.
Savukārt Grabovskis piebilda, ka ārpus komandas darba apjoma un lielajām slodzēm hokejistos tika ieguldīts arī ļoti liels psiholoģisks darbs un tika veidoti raksturi.
Vasiļonoku, Segeju Žoltoku, Artūru Irbi un citus hokejistus, kuru sniegumu vairums fanu vēroja vien televizoru ekrānos, kandavnieki ik vasaru redzēja mirkstam sviedros pilsētas stadionā. Un nevienam vien tas licis iemīļot šo spēli.
Izstāde ''Latvijas hokejam 80'' jau apceļojusi vairāk nekā 40 pilsētas un novadus. No Kandavas izstāde par populārā sporta veida vēsturi dosies pie dobelniekiem.
