Ar brāli Ralfs iepriekš pēdējoreiz uz ledus kopā bija pirms sezonas sākuma. Ģimenē ir ierasts abiem brāļiem ar tēvu reizi nedēļā paslidot Mārupes hallē kopā ar amatieriem, kad tas ir iespējams. Brāļi arvien uztur kontaktu, lai gan sezonā katram ir savas gaitas.
Brāļi Freibergi kopā ir izmēģinājuši visdažādākās lietas, arī aikido, karatē un futbolu. "Bet kaut kā uz hokeju aizvilkāmies. Kopā gājām un visur startējām," atceras Renārs.
Visi zina, kas ir Ralfs Freibergs, tomēr Renārs to neuztver negatīvi, bet ar brāli lepojas. "Esmu redzējis, kā viņš [Ralfs] strādā, kam viņš ir gājis cauri, lai būtu tas, ko visi zinātu," saka Renārs.
Savukārt Ralfs puikas gados Jaunmārupē piepelnījās vecākiem piederošajā veikalā, palīdzot izlikt preces un uzmanot to no zagļiem. "Ja gribējās kabatas naudu, cita varianta nebija," atceras Ralfs. Viņš arvien saskata sev perspektīvas kāpt uz augšu hokejista karjerā un uzspēlēt, ja ne Nacionālajā hokeja līgā (NHL), tad iekļūt kādā spēcīgākā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubā. "Vēl varu progresēt, kļūt stabilāks un spēcīgāks," apņēmību pauž Ralfs. Viņš gan saskata, ka ļoti labs līmenis ir arī Čehijas hokejā, kur varētu "spēlēt līdz mūža galam".
Brāļu mamma Ina Freiberga neslēpj, ka Renāram ģimenē bija iecerējuši ārsta karjeru, taču atbalstīta arī dēla izvēle par labu izglītībai Sporta akadēmijā fizioterapeita profesijā. Lai nodrošinātu sev finanses, Renārs sācis trenēt bērnus, kas kļuvis par naudas pelnīšanas avotu. Mamma raksturo Renāru kā pedantisku organizatoru, kurš darbā ir no agra rīta līdz vēlam vakaram.
Renārs gan nešaubās, ka labāk ir vairāk mācīties un sevi profesionāli pilnveidot citā jomā, ja hokejā vienīgā doma ir iekļūt NHL un pelnīt lielu naudu. Primārais ir veselība, otrajā vietā prieks, ko hokejs spēj sniegt, paskaidro Renārs Freibergs.
Jaunāks būdams, Renārs sevi redzēja trenera amatā, bet tagad viņš lielākas izaugsmes iespējas saskata hokeja menedžēšanā. Hokeja skolā "Rīga" Renāram jāatbild par visu, kas skatītājam nav redzams. Lai komandai un tās treneriem nebūtu kādu sarežģījumu, kas varētu ietekmēt spēles rezultātu.
Tikmēr Ralfs Freibergs seniors atceras, ka dēliem hokeja gaitās sarežģītākais bija agrie rīti, jo vajadzēja celties jau piecos, lai paspētu uz rīta treniņu. Bet ģimenē neviens nenožēlo, ka dēli izvēlējušies dzīvē hokeja ceļu. Mamma cer, ka abiem dēliem reiz būs arī augstākā izglītība un mācībām vēl pievērsīsies gan Ralfs, gan Renārs.
