Čehijā 10 komandas savstarpēji ir spēkos līdzīgas, kā arī pārbaudes spēles pret KHL klubiem neliecina par būtiski atšķirīgu līmeni, uzskata Cibuļskis. Viņš ir pārliecinājies, ka hokejs Čehijā ir gana ātrs un katrs cenšas laukumā sevi pierādīt. Turklāt čehi cenšas hokeju spēlēt, nevis skriet un sist ripu. Treniņi Oskaram Čehijā ir intensīvāki, bet ne tik ilgi, kā ierasts Rīgā.
Cibuļskis savulaik ļoti gribēja uzspēlēt ārzemēs un vēlmes piepildījās,
kad Čehijas kluba pārstāvji pasaules čempionātā un pārbaudes spēlēs noskatījās, uz ko Latvijas aizsargs ir spējīgs un piedāvāja līgumu. Cibuļska ģimenē nolēma, ka viņš varētu nobaudīt leģionāra maizi, kamēr bērni vēl ir mazi un visi var padzīvot ārzemēs.
"Vispirms uzticību vajag iekarot, jo tāpat vien nekur komandā neņem, it īpaši leģionāru," sacīja Cibuļskis. "Iekļūt sastāvā nav viegli un noturēties arī. Cenšos, daru labāko ko spēju, treneri novērtē, un ir liels prieks par to." Oskars arī saka paldies uzbrucējam Robertam Bukartam, kurš pirmais ienesa Latvijas hokeja karogu Čehijā un līdz ar to palīdzēja saviem tautiešiem.
Hradeckrālovā katra spēle ir liels notikums, halle piepildīta, valda svētki un cilvēki nāk izbaudīt hokeju.
Fani spēlēs ierodas ar karogiem, izkrāsojušies, bļauj un dzied visu spēli. Tas ir savādāk nekā Rīgā vai citur KHL, atzīst Cibuļskis. Pēc katras spēles komanda laukumā izslido aplīti un pateicas līdzjutējiem.
Kā nelielā pilsētā, hokejistus atpazīst arī uz ielas un veikalā. Cibuļskis saskata, ka vietējiem hokejistiem droši vien ir grūtāk, jo vietējie līdzjutēji ir prasīgi un arī uz ielas pateiks, ko domā par sniegumu laukumā. Tomēr spēlēt vidē, kur visus interesē hokejs, Cibuļskim ir patīkami.
Cibuļskis raksturo Hradeckrālovas "Mountfield" kā labu komandu, kam ir pa spēkam sasniegt labākus rezultātus par pašlaik ieņemto vietu turnīra tabulas vidusdaļā.
Komandā ir Čehijas, Slovākijas un Francijas izlašu spēlētāji, kā arī "balstiesības" ikvienam hokejistam neatkarīgi no stāža. "Cenšamies viens otru atbalstīt, jo esam vienā laivā," paskaidroja Cibuļskis.
Hradeckrālova ir Čehijas vidienē, tādēļ komanda uz visām spēļu vietām ar autobusu var nokļūt pāris stundās. No izbraukuma spēlēm hokejisti var paspēt mājās vēl pirms pusnakts, tiesa, uz izslēgšanas turnīra spēlēm un atsevišķiem citiem izbraukuma mačiem komanda dodas dienu iepriekš.
Cibuļskis ir pārliecinājies, ka trenera darbs ļoti sarežģīts arī kā psihologam, jo jāzina, kā ar kuru no komandas 30 hokejistiem apieties. Viņš pieļauj iespēju, ka reiz arī pats varētu pamēģināt trenera arodu, bet tam vēl būs jāmācās. Pašlaik viņam ir grūti pateikt, kas notiks pēc pieciem gadiem, tomēr Cibuļskis noteikti gribētu uzspēlēt Rīgā, jo tās ir mājas un KHL ir pietiekami augsta latiņa. Taču arī Čehijā hokeja līmenis ir augsts un karjeru tur viņš labprāt turpinātu.
