Katrīna ir dzimusi 1994. gadā Hāpsalā un jau kopš desmit gadu vecuma sāka trenēties paukošanā. Gara auguma meitene, kreile – viņas fiziskie parametri lieliski iederējās šajā sporta veidā, un treneri nekļūdījās – jau no bērnības paukotāja izcīnīja augstas vietas Igaunijas un Eiropas līmeņa sacensībās.
Kā Igaunijas medijiem neslēpa pati olimpiskā medaļniece, īsti citu alternatīvu Hāpsalā nav bijis, un viņa sekojusi vecākās māsas Reilijas pēdās.
2013. gadā Katrīna pārcieta meniska operāciju, bet tas neliedza viņai jau pēc pieciem mēnešiem uzvarēt junioru čempionātā Bulgārijā. Bet jau pēc gada viņa tika atzīta par Igaunijas labāko jauno sportisti.
Katrīna ir precējusies un audzina četrarpus gadus veco dēlu Henriju. Atgriešanās sportā gan neesot bijusi viegla, taču viņa to izdarīja un jau trīs mēnešus pēc dzemdībām. Uzvarot sacensībās, viņa nevis svinējusi panākumus, bet devusies auklēt mazuli.
Katrīna ir klusa un vairās no popularitātes, taču tagad vismaz Igaunijā viņa ir uzmanības centrā. Tieši viņas panākums ir ļāvis uzelpot mūsu kaimiņiem, ka šis nozīmīgais turnīrs nav Igauniju atstājis bešā olimpisko medaļu ziņā.
Lehisa ir kļuvusi par trešo sievieti neatkarīgajā Igaunijā, kurai izdevies izcīnīt olimpisko medaļu. Olimpiskās bronzas godalgu viņa izcīnīja sestdien, kad cīņā par trešo vietu ar 15:8 pārspēja Krievijas Olimpiskās komitejas paukotāju Aizanatu Murtazajevu.