Topošajiem sportistiem arī nepieciešama nedēļā vismaz viena brīva diena bez sacensībām, kā arī brīvlaiks vismaz reizi gadā, lai pienācīgi atpūstos gan fiziski, gan psiholoģiski. Ieteikumus topošajiem basketbolistiem izstrādāja basketbolā iesaistīti medicīnas speciālisti, bijušie spēlētāji, treneri un tehniskie darbinieki.
Ieteikumu autori norāda, ka lielākos panākumus guvušie sportisti bērnībā bija iesaistīti dažādos sporta veidos un līdz vēlīniem pusaudžu gadiem nespecializējās kādā atsevišķā nodarbē. "Dažādība un dalība citos sporta veidos jaunībā nenozīmē, ka atpaliksi," paskaidroja NBA sporta medicīnas direktors un Kalifornijas universitātes komandas ārsts Džons di Fiori. "Tas patiesībā nodrošina stingru pamatu izvēlētajā sportā."
Katrā sporta veidā ir raksturīgi savainojumi, un jaunajiem sportistiem tos var veicināt intensīvas nodarbības priekšlaicīgas specializēšanās dēļ, uzsvēra di Fiori. Turklāt pārcenšanās var ne tikai veicināt traumas, bet arī rada risku, ka bērnam vienveidīgu nodarbību dēļ pazudīs interese par attiecīgo sporta veidu.
Savukārt NBA komisārs Adams Silvers uzsvēra, ka vecāki un treneri mēdz aizmirst, ka dienā ir noteikts stundu skaits. Daļa no tām nepieciešamas mācībām skolā un mājasdarbiem, daļa miegam, ēšanai un transportam, kā arī atslodzei, lai saglabātu veselīgu dzīvesveidu.
NBA junioru programma paredzēta zēniem un meitenēm no sešu līdz 14 gadu vecumam.
