ĪSUMĀ:
- Nacionālās līgas komandām saskata skaidru identitāti saistībā ar vietējiem spēlētājiem un līdzjutējiem
- Pēdējos 15 gados Latvijas basketbolā izzudušas trīs čempionvienības
- Finanšu piesaistīšanā klubi pašvaldību dalību uzskata par ļoti nozīmīgu balstu
- Saldū veiksmīgu kluba dalību Nacionālajā līgā nevēlas aizstāt ar pieticīgākām izredzēm augstākā līmenī
- Latvijas Universitātē par basketbola kluba veiksmīgas darbības pamatu uzskata dažādu resursu apvienošanu
- Latvijas Basketbola savienībā saskata dilemmu – spēcīgi klubi nevēlas attīstīt pašmāju talantus
Sporta mārketinga speciālists Raimonds Zeps sarunā ar Latvijas Televīziju uzsvēra, ka neredz kādu pievienoto vērtību klubam, triumfējot Latvijas–Igaunijas līgā vai Latvijas basketbola līgā (LBL).
"Kādu pievienoto vērtību tas dod komūnai, ko viņi apkalpo, salīdzinot ar triumfu, piemēram, Nacionālajā līgā, kur izdodas uzvarēt līdzvērtīgas citu pilsētu komandas?" teica Zeps. "Kāpēc spēlēt par 3.–4. vietu LBL, ja var spēlēt Nacionālajā līgā ar saprotamu budžetu, ar saprotamiem spēlētājiem. Es domāju, ka tas vairāk ir jautājums par pēctecību kā tādu."
Arī kluba "Rīgas zeļļi" ģenerālmenedžeris Artūrs Šēnhofs par otrās divīzijas komandu milzīgu priekšrocību uzskata pilnīgi skaidru identitāti, pārstāvot savu pilsētu ar saviem spēlētājiem. Jaunajā sezonā Šēnhofs būs ģenerālmenedžeris jaunajai profesionālajai komandai "Rīgas zeļļi", kas uzreiz debitēs augstākajā līmenī, Latvijas–Igaunijas basketbola līgā.
"Tas būs milzīgs izaicinājums arī mums," atzina Šēnhofs. "Saprast, kas tad īsti mēs esam, kam mēs esam interesanti un kur ir tā mūsu auditorija. Kāpēc mēs to vispār darām?"
Pieredzējušais basketbola apskatnieks Ingmārs Jurisons vērtē, ka
profesionālajām komandām nesekmējas ar skatītāju piesaisti, jo līdzjutējiem esot grūti izprast komandu identitāti un pastāvēšanas mērķus.
Tādēļ komandas nākušas un gājušas, bet pēdējos 15 gados nemainīgi LBL ir bijuši tikai divi klubi – BK "Ventspils" un "VEF Rīga".
"Cilvēku piesaistīšana jau vispār īsti nekad nav bijis mērķis Latvijas basketbolā – klubi ir startējuši ar pilnīgi citiem mērķiem, ar ambīcijām, kas ir bijušas uz vietas," uzsvēra sporta medija MVP galvenais redaktors Jurisons. "Ar ambīcijām, kas ir bijušas klubu vadītājiem un sponsoriem. Šajā gadījumā sponsori ir bijuši politiski iezīmēti. Tā lielā nauda, kas ir spējusi radīt līmeni, kuru mēs gribētu saukt par eliti un kura nav, tā tāpat ir bijusi vai nu Rīgā, nākusi caur Rīgas politiskajām elitēm, vai Ventspilī, kas nākusi caur Ventspili. Citus elites klubus mēs īsti pat nevaram nosaukt."
Pēdējo 15 gadu laikā no basketbola kartes ir pazudušas veselas trīs Latvijas čempionvienības – "ASK/Rīga", "Barons" un "Valmiera/Ordo". Visspēcīgākās tradīcijas bija "Baronam", kas pastāvēšanu sāka 1990. gadu sākumā kā "LainERS", tūkstošgades sākumā pārtopot par "Baronu". 2008. gadā komanda triumfēja Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) kausa izcīņā, kas joprojām ir neatkārtots panākums Latvijas klubu basketbolā.
Bijušais "Barona" ģenerālmenedžeris Andris Vanags uzskata, ka palīdzēja arī veiksmīga sakritība.
"Manā laikā trāpījās pareizajā vietā pareizie cilvēki – bija ambīcijas cilvēkiem, bija motivācija," uzsvēra Vanags.
Tikai vienu sezonu "Baronam" izdevies piesaistīt Rīgas domes atbalstu. Vanags uzskata, ka
klubu basketbols ilgtermiņā nevar sekmīgi pastāvēt bez pašvaldību dotācijām.
Arī Ventspilī profesionālo basketbolu galvenokārt uztur pašvaldība.
"Mēs nevaram no biznesmeņiem iekasēt tik daudz naudas, lai varētu būt konkurētspējīgi kaut vai Latvijas–Igaunijas līgā," atzina BK "Ventspils" valdes loceklis Ralfs Pleinics. "Amatieru komandai – jā, to var izdarīt. Un tā mūsu ekonomika riktīgi var pavilkt amatieru komandu. Bet vai tas ir tas, ko gaida mūsu cilvēki, skatoties sportu? Es domāju, ka nē – viņi gribētu redzēt nopietnākas sacensības."
Profesionālajā sportā ienākumus var gūt no spēlētāju pārdošanas, biļešu un fanu atribūtikas tirdzniecības, televīzijas translāciju ieņēmumiem, reklāmas līgumiem un balvu fondiem. Latvijas klubu basketbolā tikai viena no šīm pozīcijām – reklāmdevēji – sniedz būtisku pienesumu komandu uzturēšanā.
"Tāpat nevari nopelnīt. Tu vari atpelnīt kaut kādu daļu, bet no tā nevar klubs dzīvot šajos apstākļos," teica bijušais "Barona" ģenerālmenedžeris Vanags. "Var maksāt televīzija, bet pie mums ir otrādi – man ir jāmaksā televīzijai, lai rādītu."
Sporta medija MVP galvenais redaktors Ingmārs Jurisons novērojis, ka
no visām ar basketbolu saistītajām tēmām par vietējo klubu basketbolu cilvēki interesējas vismazāk.
Viņš uzskata, ka Latvijas klubu basketbolu pavada neadekvātas ambīcijas, kā rezultātā komandas bieži izjūk.
Arī Jurisons Latvijas ekonomiskajā situācijā nesaskata pilnīgi nekādu finanšu pamatu sešu līdz astoņu profesionālu klubu pastāvēšanai, un tāda nekad nav bijis arī iepriekš.
Viena no komandām ar stabilām tradīcijām, bet bez vēlmes spēlēt elites līmenī ir Saldū. Savulaik izmēģinājusi spēkus LBL līmenī, mazpilsēta sapratusi, ka profesionālais basketbols viņiem nav pievilcīgs. Pašvaldība ik gadu komandai piešķir 30 000 eiro.
"Spēlējot otrajā līgā, ir vairāk vietējo spēlētāju. Arī skatītāji – tribīnes, kas ir aiz muguras, vienmēr ir pilnas," paskaidroja Saldus novada domes izpilddirektors Arvis Blūms. "Tie ir 500–600 cilvēku, atmosfēra viena no labākajām Latvijā. Varbūt labāk esam otrajā divīzijā ar uzvarām, pozitīvām emocijām, jo pirmajā divīzijā uzvaru nebūs daudz."
Pateicoties vietējo iecienītajai lielajai komandai, basketbols Saldū ir uz viļņa – vietējā sporta skolā strādā astoņi basketbola treneri.
Pie trenera Edgara Buiķa jaunākajā grupiņā šobrīd trenējas 30 bērnu. Lielās komandas spēlētāji atalgojumu nesaņem, taču ir plānots izmēģināt radošu piegājienu, uzņēmējam atbalstot kādu noteiktu spēlētāju, nevis klubu kopumā.
Vieni no ilgdzīvotājiem Latvijas basketbola elites divīzijā ir "Latvijas Universitāte" (LU). Komanda trenējas profesionāli, taču spēlētāji algu nesaņem – tā vietā tiek nodrošinātas bezmaksas mācības. Lai arī komandā nenonāk paši spilgtākie talanti, daļai tas ir bijis labs placdarms ceļā uz profesionālajām komandām. Citam tieši otrādi – palīdzējis saprast, ka iztiku ar sportu nepelnīs, tāpēc noderīga būs izglītība.
LU Sporta centra vadītājs Uģis Bisenieks ir pārliecināts, ka klubu basketbolā tradīcijas, pēctecību un nopietnu līmeni var izveidot tikai tad, ja tiek sapludināti kopā sporta skolu, universitāšu un basketbola klubu resursi.
"Mums ir jāstrādā kopā ar sporta skolu, kopā ar zinātnes daļu, ko var iedot universitāte – testēšana, analīze, uztura zinātne. Kā arī infrastruktūra un pats treniņu process. Ar iespēju, ka tas jaunietis spēlē," pastāstīja LU Sporta centra vadītājs Bisenieks.
Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss iezīmēja dilemmu klubu basketbolā – proti,
jo vājāka līga, jo labākas iespējas attīstīt jaunos spēlētājus, bet mazāk iespēju piesaistīt skatītājus un sponsorus.
"Latvijas Basketbola savienībai ir svarīgi, lai veidojas izlašu spēlētāji. Bet, ja mēs gribam attīstīt līgu, tad tur jaunie nav vajadzīgi," izklāstīja LBS ģenerālsekretārs Cipruss. "Tur vajag, lai klubi ir spēcīgi, piesaistot jau gatavus izlases spēlētājus, labus ārzemju spēlētājus. Tad tas ceļ līgas prestižu. Kā atnākot [Ukrainas klubam] "Prometey", uzreiz pavisam cits līmenis. Bet tas savā veidā gremdē mūsu sistēmas, jo jauniešiem vairs nav kur spēlēt."
Arī gaidāmajā sezonā Latvijas un Igaunijas spēcīgākie klubi apvienosies vienā čempionātā. Ideja par Baltijas Basketbola līgas atjaunošanu pašlaik nav aktuāla, jo Lietuvas komandas apmierina vietējā čempionāta līmenis.
Tomēr teju visi uzrunātie eksperti ir vienisprātis –
lai atgrieztu kādreizējo ažiotāžu ap klubu basketbolu, ir nepieciešamas Baltijas mēroga sacensības.
Ar atrunu, ka to dalībnieces necīnās LBL, tādējādi dodot iespēju Latvijas čempionu titulu izcīnīt reģionu komandām, kas iztiek tikai ar vietējiem resursiem un jau šobrīd vietām pulcē pilnākas tribīnes nekā elites divīzijas klubi. Tātad profesionāļus aizdzīt uz Baltiju, bet Latviju atstāt studentiem un amatieriem. Pagaidām šādai idejai virzības nav.
