Izteikti vēsāks par normu laiks bijis valsts centrālajā daļā ar lielāko novirzi no tās tieši Rīgā, kur jūlijs bijis 1,6 grādus vēsāks par normu, savukārt Kurzemes piekrastē – Liepājā, Pavilostā un Venstpilī vidējā gaisa temperatūra tikai par 0,3...0,4 grādiem atpaliek no klimatiskās normas.
Jūlija karstākā diena bija 16. jūlijs, kad Dobelē fiksēja 32,1 grāda karstumu, kas ir arī visa šī gada augstākā temperatūra Latvijā, bet dzestrākais rīts bija 11. jūlijā, kad Madonā gaiss atdzisa līdz 4,8 grādiem, uzstādot arī vietējas nozīmes 11. jūlija aukstuma rekordu.
Iepriekšējo reizi līdzīgi vēss jūlijs bija 2020. gadā, kad mēneša vidējā temperatūra bija 16,4 grādi.
Kopā jūlijā Latvijā fiksēta astoņi vietējas nozīmes konkrētās diennakts aukstuma rekordi un trīs vietējas nozīmes diennakts karstuma rekordi.
Nokrišņu daudzums vidēji valstī sasniedzis 70,8 milimetrus, kas ir par 7 % mazāk par klimatisko normu, tomēr nokrišņu sadalījums reģionāli bijis nevienmērīgs. Piemēram, Liepājā nolija 106 litri uz kvadrātmetru, bet Kolkā tikai 43 litri uz kvadrātmetru.
Visos reģionos joprojām ir atsevišķi apvidi, kur sausums nav beidzies. Sausākie novadi ir Alūksnes, Gulbenes, Rēzeknes, kā arī atsevišķas Talsu un Ventspils novadu vietas.
Klimatiskā norma ir pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktas metodikas aprēķināta meteoroloģiskā parametra, piemēram, temperatūras vai nokrišņu daudzuma, vidējā vērtība pēdējā pilnajā trīsdesmitgadē. Šobrīd spēkā esošā klimatiskā norma ir par periodu no 1991. līdz 2020. gadam.
