Aktrise Vivjena de Meunka nekad neesot tīkojusi spēlēt Džuljetu vai citas sieviešu sapņu lomas. Viņas un radošās kompānijas „Needcompany” misija ir stāstīt dziļi personiskus stāstus. Izrādē Izrāde „Izabellas istaba” esot daļēji pašas Vivjenas dzīves atspoguļojums.
„Izabellas personīgās dzīves stāsts arī iezīmē atsevišķus pagājušā gadsimta aspektus. Karus, mākslu, mākslas attīstību, Izabellas personīgos pārdzīvojumus,” stāsta aktrise. „Uz skatuves ir divi dejotāji, kuri rāda nemieru manās smadzenēs. Viens aktieris ir manu smadzeņu labā puslode, otrs – kreisā.”
Aktrise uzskata, ka mūzika, deja, kustība, vizuālā māksla un video aiztaupa daudz vārdu, kas izrādi padarītu sentimentālu. „Needcompany” tīšuprāt izvairās no krāšņiem kostīmiem, tradicionālām teātra ēkām un jau uzrakstītām lugām.
Es varētu notēlot kādu no Čehova trim māsām, kliedzot uz skatuves: „Maskava Maskava!”, bet mani tas neinteresē. Es nesaku, ka iestudēt lugas ir slikti, bet tā ir vienas un tās pašas pasaules atkal atdzīvināšana, atdarināšana, turpretī mēs cenšamies radīt jaunu pasauli,” skaidro Vivjena de Meunka.
Starpdisciplināros priekšnesumus veido dažādu tautību un dažādu jomu mākslinieki, kas vienlīdz līdzdarbojas izrāžu veidošanā. Izrādes tekstu tulko subtitros, bet mūzikas un ķermeņa valoda visā pasaulē vienāda uzskata māksliniece.
Mēs netaisām augsto mākslu vai mākslu ar lielu budžetu, mūsu attiecības ar skatītāju ir kā sēdēšana aplī, turot rokas un sakot: „Esmu atnākusi, lai pastāstītu jums stāstu. Kad es biju jauna ar mani notika, lūk, kas,” skaidro Vivjena de Meunka.
