Tik daudz aktieru uz Dailes teātra mazās skatuves vēl neesot spēlējuši - veseli 15, teic ukraiņu kinorežisors Genādijs Ostrovskis, kurš vēl nekad nav iestudējis teātri. Viņš to dara pirmo reizi ne tikai Latvijā, bet arī savā mūžā, Dailes teātra aktierus pārvēršot gana smieklīgos krievu tipāžos.
"Vissmieklīgākais manā izrādē ir lācis, kurš reizēm iznāk uz skatuves un aktieri nezina, ko ar viņu iesākt. Es arī reizēm esmu kā šis lācis – uznāku uz skatuves un nesaprotu, ko šeit daru. Bet pēc tam viss sakārtojas, kā jau dzīvē," saka režisors un dramaturgs Genādijs Ostrovskis.
Izrādē visi raibie vecā gada pārpratumi sākas ar zagļa ielaušanos kādā Maskavas dzīvoklītī stacijas tuvumā, kur saimnieks vientuļnieks mēģina izdarīt pašnāvību, un pārpratumi, slēpšanās, pārģērbšanās un mānīšanās var sākties.
"Filma "Divi kapteiņi" ir uzņemta 2010.gadā, un viņš mēģināja arī teātra izrādē ko līdzīgu, bet sanāca grūti, jo cita specifika. Bet tēlu līnijas - viss no viņa nāk. Pārējo kopā kaut kā - dauzoties," saka Dailes teātra aktieris Lauris Subatnieks.
"Viņš gribēja, lai filmu noskatās, es negribēju. Kāpēc man jāiespaidojas? Ir darbs, es rauju savā stilā," piebilst Lauris Dzelzītis.
Noskaņojums ar īpašu pozitīvu emociju - tas esot galvenais, ko kinorežisors vēlējās pārnest no kino uz teātri.
"Gaišas skumjas. Krieviem ir tāds izteiciens - gaišās skumjas," saka Genādijs Ostrovskis.
Jautāts, par ko vēlējies taisīt izrādi, režisors norāda: "Par vientulību, kas pavada mūs visus dzīvē, bez kuras nevar dzīvot, bet vienlaikus, ar kuru ir jādzīvo un sevī jāpārvar, lai varētu dzīvot ar visiem vienlaikus. Dzīve veidojas no traģiskā un smieklīgā, no traģēdijas un komēdijas. Es vēlējos parādīt, ka ir traģēdija un komēdija - no tām veidojas dzīve."
"Šī ir groteska, jo mūsu dzīve arī ir groteska, tikai mēs to nemanām reizēm, ka paši uzvedamies ļoti nopietni vai uzskatām sevi par ļoti gudriem, patstāvīgiem. Lai taisītu grotesku, jābūt ļoti nopietnam, jo nevar taisīt smieklīgo par smieklīgu," teic Genādijs Ostrovskis.
