Abas iepriekšējās izrādes joprojām ir teātru repertuārā. Jaunākajā skatuves darbā Māte, Tēvs un Dēls satiekas, lai atvadītos un noslēgtu triloģijas iestudējumu, atgriežoties pie visa sākuma – Mātes.
Mātes mīlestība var būt kā žņaugs ap kaklu, kas neļauj brīvi elpot – tā vēsta franču mūsdienu dramaturga Floriana Zellera luga “Māte”.
Izrādes pieteikumā teikts: “Mātes dzīvē valda liels tukšums. Viņa nevienam vairs nav vajadzīga. Visi no viņas aiziet viens pēc otra. Bērni jau ir aizgājuši. Tagad ir vīra kārta. Bet viņa neprot un negrib dzīvot bez sava mīļā dēla Nikolā. Bez sava dzīves prieka. Kad mīlestība ir pārāk stipra, tā drīzāk iznīcinās, nekā atlaidīs prom no sevis."
Režisors Intars Rešetins par iestudējumu stāsta, ka sarežģītais ir tieši dramaturģiskā struktūra:
“Skatītājiem, es domāju, būs salīdzinoši grūti risināt to rēbusu, jo Zellers raksta tās puzles, bet šī versija viņam ir izdevusies tāda – čaumala riekstam ir ļoti cieta.”
Intara Rešetina izrādēs nav labo un ļauno tēlu. Viņam svarīgākais – lai cilvēcība ir pāri visam, arī situācijās, kad mīlestība smacē nost un visi no šī cilvēka burtiski bēg.
Izrāde ir par to, kā cilvēki neklausās viens otrā un vēlas kontrolēt viens otru, par bailēm pazaudēt attiecības – raksturo aktieris Kaspars Dumburs.
Izrādē lomas atveidos Lilita Ozoliņa, Pēteris Liepiņš, Kaspars Dumburs un Inita Sondore. Scenogrāfs ir Kristaps Skulte, bet kostīmu māksliniece – Jana Čivžele. Lugu tulkojusi Agnese Kasparova.
