Nacionālās operas sezonas pirmais jaunums ir gaišais un dzirkstošais stāsts par mīlestības visvareno spēku – Lehāra "Jautrā atraitne".
Lai arī tā ir viena no pašām populārākajām operetēm pasaulē, mūsu Baltajā namā līdz šim tā iestudēta tikai vienu vienīgu reizi 1933. gadā.
Operetes centrā ir jauna, bagāta atraitne Hanna Glavari. Pēc vīra – pontevedriešu baņķiera nāves – viņa ierodas Parīzē, kur ir ļoti iekārojama līgava franču kavalieru vidū, jo mantojumā saņēmusi 20 miljonus. Taču viņas sirds pieder tikai vienam cilvēkam – grāfam Danilo, no kura viņa savulaik tika šķirta, bet kuram tagad tieši viņas bagātība ir šķērslis, lai atbildētu uz jūtām.
Danilo un Hannas mīlas duets "Lūpas klusē" ir viena no atpazīstamākajām "Jautrās atraitnes" melodijām, kas ļoti bieži skan arī ārpus operetes izrādēm. Kopumā "Jautrā atraitne" ir muzikāli ļoti bagāta un krāsaina, liriskas melodijas un valša ritmi tajā savijas ar polkām, maršiem un ungāru čardašu.
Hannas Glavarī lomu dziedās Inga Šļubovska, Jūlija Vasiļjeva vai Laura Grecka. Danilo būs šveiciešu baritons Aleksandrs Bešā vai Rinalds Kandalincevs. Iestudējumu veido starptautiska komanda, tā muzikālais vadītājs un diriģents ir Vīnē dzimušais Tomass Rēzners, kuram šī ir pirmā viesošanās mūsu Baltajā namā.
"Lehāra "Jautrā atraitne", tāpat kā Štrausa "Sikspārnis", ir Vīnes operetes spožākās virsotnes. Lehāra mūzika īpaša ar to, ka ir eleganta, pacilājoša un ļoti melodiska. Es pat teiktu, ka tā neatpaliek no sava laika dižākajām romantiskajām operām," skaidro Tomass Rēzners. Lehārs arī bija ļoti labos draugos ar Pučīni, un viņi viens no otra ļoti iedvesmojās. Lai arī operetē "Jautrā atraitne" ir nopietni brīži, kopumā to caurstrāvo gaišums, vieglums un dzirkstošs dzīvīgums."
Operetē dziedājumi skanēs vācu valodā, kā tas ir oriģinālā, bet runātajos tekstos savīsies dažādas valodas – latviešu, krievu, franču un vācu, jo operetes darbība – pēc vācu režisora Ūves Ērika Laufenberga ieceres – noritēs kādas apdraudētas valsts vēstniecībā Parīzē.
"1905. gadā Lehārs radīja mūziku, kas ir saprotama visiem un kas līdz pat šodienai cilvēkus uzrunā, tādēļ man ir liels prieks strādāt pie šī iestudējuma. Drīz pēc pirmizrādes operete kļuva tik iemīļota, ka komponistu padarīja bagātu. Ja mākslu un komerciju bieži vien uzskata pret pretmetiem, tad man šķiet, ka šis ir tas labais piemērs, kas pierāda, ka māksla un nauda var būt arī labi sabiedrotie," norāda režisors.
Bagātība un nauda ir būtiskas tēmas arī operetē, taču pāri visam tā ir stāsts par mīlestību, kas ir svarīgāka par visu pasaulē.
Iestudējuma īpašais viesis ir aktieris Gundars Āboliņš, kurš iejutīsies Ņeguša lomā. Režisoram tā bijusi ļoti patīkami pārsteidzoša tikšanās.
"Kā jauns režisors es Rīgā pirmo reizi bija 1988. gadā un jau toreiz sadraudzējos ar aktieri Gundaru Āboliņu, kurš man parādīja visus labos Rīgas krodziņus, tirgu un citas interesantas Rīgas vietas. 1990. gados viņš mani apmeklēja Ķelnē, vēlāk strādāja arī Minhenes teātrī Vācijā. Beidzot pēc ilgiem gadiem mēs atkal satiekamies un šoreiz uz operas skatuves! Man tas bija ļoti priecīgs pārsteigums, ka Ņeguša lomai tika izvēlēts tieši viņš," atzīst Laufenbergs.
Līdzās operetei jaunajā sezonā Nacionālā opera piedāvās divas operas pirmizrādes, un tā būs Janāčeka opera "Jenūfa" un Čilea opera "Adriana Lekuvrēra".
Būs arī divas baleta pirmizrādes – pirmajā no tām leģendārā horeogrāfa Balančina meistardarbs "Serenāde" satiksies ar Edvarda Kluga baletu "Carmina Burana", otra pirmizrāde būs Radu Poklitaru baletam "Vijs. Šausmu nakts", kas tapis pēc Gogoļa stāsta motīviem.
Baletam šī būs īpaša 100. jubilejas sezona, kas atspoguļosies dažādos notikumus, bet kulminācija būs 1. decembrī, kad būs spožs galā koncerts.