Lai noskaidrotu, ko viņa šajā dienā iecerējusi darīt un kas šobrīd nodarbina aktrises prātu, LTV devās viņu apciemot. Enerģijas un prieka pilna aktrise Ausma Kantāne viesus sagaida dārzā, kurā jau labu laiku saimnieko ar savu labu draudzeni, ārsti un dzemdību speciālisti Ingrīdu Circeni, un uz jautājumu, kā viņai sokas, jubilāre neslēpj:
"Es nevaru teikt, jo neviens neticēs – ļoti labi!"
Jautāta par to, kā aktrise sagaidīs savu apaļo dzimšanas dienu, viņa jokojot vaicā – kāpēc gan tieši šī jubileja būtu jāsvin? "Man nav nekādas jubilejas. Nu kā – dzimšanas diena – jā. Es esmu Mārtiņu bērns. Kāpēc jūs iedomājaties, ka man tā gadu bagātība īpaši būtu jāsvin? Man, piemēram, patīk 77, 55, 66. Tie ir interesantāki cipari!" teic Kantāne.
Interesants ir arī stāsts par dāvanu, kuru māksliniece savā dzimšanas dienā saņēmusi visbiežāk. Viņa atklāj: "Vienīgā manta, rotaļlieta, kas man bija, to man krustmāte uzdāvināja – no īstas ādas lācīti. Tas man bēgļu laikā no ratiem izkrita. Un pārējais... pēc kara jau nebija… nebija, par ko nopirkt. Un tad man bija malkas pagale – es iezīmēju acis un uzliku savu mazo cepurīti, un tā man bija lelle! Līdz kamēr satiku Imantu, un Imants man nopirka pirmo lāci. Bet tad jau [man] bija 20, 22 gadi. Tad viņš man nopirka, un tad citi teica – vai, cik viņai viegli dāvināt. Nav ko domāt – nāk Ausmai jubileja – pa lācītim, pa lācītim."
Tā "pa lācītim" sakrājusies paliela kolekcija. Aktrise stāsta: "Bet man tie visi ir Murjāņos. Muzejam atdevu. Pāri pa simtu [sakrājušies]! Bija tāds dramaturgs Gunārs Priede, un viņš man atnāk un uzdāvina ēzelīti. Es saku – kāpēc ēzelītis? Viņš saka – es vēl neesmu izaudzis līdz lācītim!"
Lai gan šobrīd aktrise bauda mieru un pie jauniem projektiem aktīvi nestrādā, viņa savu enerģiju iegulda citos, sirds hobijos. Aktrise izrāda dārzā paveikto: "Es rosījos pa pašu rudeni, un tagad es baudu! Ja jūs būtu redzējusi, kas te bija! Tad jūs salīdzinātu un teiktu – pa kuru laiku! Brīnišķīgi ziedēja margrietiņas! Man ļoti patīk! Mēs to nosaucām par Līgo dobi. Tās ir rozītes – viņas ir ļoti skaistas! Smaržo rozā [roze]. Te ir margrietiņas, te bija visas skaistās kliņģerītes, šīs ir skaistās magonītes, nu brīnumpuķiņas! Brīnumpuķiņas un, kad viņas te sazied … ā un šitās ir madaras!"
Vērtējot šī brīža situāciju Latvijā un pasaulē, māksliniece savos vārdos ir tieša: "Visockim bija skaists izteiciens: "Es ciešu no savas tautas nepilnības." Tas ir kā šodien! Kas mums notiek ar tām vakcinācijām…
Es gribu citēt Visocki – es ciešu no savas tautas nepilnības. Jā, man sāp, man fiziski sāp!
Vakar aizbraucu uz Rīgu. Es saku – vai jūs esat vakcinējies? "Nē." Es saku – un kāpēc nē? "Es esmu vesels!" Es saku – bet jūs neredzat televīzijā? Ļoti daudzi slimo, un jūs esat tas pārnēsātājs! "Nē, man ir viss kārtībā." Un viņš tik pārliecinoši, tik mierīgi. Un es domāju, ko lai dara ar tādu cilvēku. Es saku – lai Dievs stāv jums klāt tādā gadījumā. Un viņš man saka – paldies! Un tāds mūsu dialogs bija. Viņš nevakcinējās, un man viņam jāvēl Dieva laime."
Prasīta, kā aktrise plāno svinēt savu dzimšanas dienu, viņa atbild, ka darīs to paklausīgi: "Nedrīkst jau nevienu aicināt. Pavasarī, kad būs silti, tad mēs te dārzā [pasvinēsim], nāks cilvēki. Kad neļauj, tad nevajag! Es esmu tādā ziņā paklausīga."
