1970. gadā, kļūdama par Valmieras teātra literārās daļas vadītāju, Skudra palīdzējusi veidot šī teātra profesionalitāti un atpazīstamību ārpus Valmieras.
Teātrī uzsvēra: “Bez viņas nepastarpinātās klātbūtnes Valmieras teātrī nebūtu bijis iespējams tas repertuārs, kas uz palikšanu ievirzīja teātri moderna un aktuāla teātra gultnē. [..] Ar nenogurstošu neatlaidību un pacietību veidojusi ne vien teātra “seju”, bet arī “iekšas”, sagādādama un tulkodama tolaik jaunākās un aktuālākās dažādu valstu dramaturgu lugas.”
Savus pirmos soļus Valmieras teātrī Austra Skudra ir spērusi 1948. gadā. Beidzot Drāmas teātra kursus, viņa Valmierā ienāca 1949. gadā, uzsākot savas aktrises gaitas režisora Pētera Lūča iestudējumos – atveidojot Taņu Alekseja Arbuzova tāda paša nosaukuma lugā, Soņu Antona Čehova “Tēvocī Vaņā”, kuras, kā atzīmēja teātrī, nospēlēja “ar īstumu un neviltotām, psiholoģiski smalkām reakcijām.”
Ievērojamas ir bijušas viņas lomas Pētera Lūča piecu daļu Hellas Vuolijoki lugu cikla iestudējumos no 1958. līdz 1974. gadam, kur viņa nospēlēja saimnieces, mātes smago pienākumu, jūtu un cilvēcības nastu Elzas Barūnes Niskavuori saimnieces Lovīsas un viņas vedeklas Ilonas attiecībās. Tāpat arī atmiņā paliekošas ir bijušas viņas raksturlomas: Agafja Tihonova Nikolaja Gogoļa “Precībās” (1951) un Marija Antonovna “Revidentā”(1952), Mari Augusta Kicberga “Vilkatē” (1961), Made Rūdolfa Blaumaņa “Trīnes grēkos”(1965), Gaļina Viktora Rozova “Bez mīlestības nedzīvojiet” (1966).
