Dailes teātrī Valdis Liepiņš ienāca 1989.gadā un jau pirmajās lomās piesaistīja sev skatītāju un režisoru uzmanību. Par to liecina jau piecos pirmajos gados teātrī nospēlētās skaistās, atšķirīgās, skatītāju atmiņā paliekošās lomas. Andris (Rutku Tēva “Vella kalpi”, 1991), Pjērs (Ž.Maršāna “Publikai skatīties aizliegts”, 1991), titulloma S.Lāgerlēvas ”Gesta Berlingā” (1993), Romeo (V.Šekspīra “Romeo un Džuljeta”, 1994), titulloma P.Korneija “Sidā” (1995)... Tās visas ir lomu lomas un apliecinājums jaunā aktiera talanta plašajam diapazonam – gan varoņlomas, gan trāpīgi tvertas raksturlomas. Tām seko vēl daudzi citi tikpat interesanti un skatītāju atzinīgi vērtēti darbi.
1994.gadā sākās jauns posms Valda Liepiņa radošajā biogrāfijā – pievēršanās režijai. Pirmā režija - G.Godiņa, U.Prauliņa “Pilsēta” (1994). Viņa režijas meistari bija Arnolds Liniņš, Kārlis Auškāps, Pēteris Gaudiņš. Ar Valda Liepiņa režijas rokrakstu tapušas tādas izrādes kā M.Zālītes, U.Marhilēviča “Tobāgo!” (2001) T.Viljamsa “Ilgu tramvajs” (2000), R.Paula, G.Rača “Leģenda par Zaļo jumpravu” (2000), R.Paula, M.Zālītes ”Meža gulbji” (2005) u.c. Mākslinieks veidojis ne vienu vien Ziemassvētku koncertu, Teātra dienai veltītus pasākumus, Lielās Mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijas Latvijas Nacionālajā operā un citus pasākumus.
