Kultūras ziņas

Hardija Lediņa Binokulārās dejas Palmu mājā

Kultūras ziņas

Riharda Zaļupes pirmā simfonija "Namejs"

Neprāta izpēte Dailes teātrī

Morfova iestudējums Dailes teātrī sajūsmina skatītājus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

“Mani aizkustināja līdz šūniņām”; “izrāde graiza kā ar nazi - lēnām un pa gabaliņam”; “izcili spēcīgs tēlojums no visiem aktieriem” – tik sajūsmināti bulgāru režisora Aleksandra Morfova iestudējumu “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” mikroblogošanas vietnē pēc iestudējuma pirmizrādes nedēļas nogalē komentē Dailes teātra skatītāji.

Psihiatriskā klīnika kā apkārtējās vides spogulis, kad nav īsti skaidrs, vai ārprātīgs esi tu pats, vai arī visi citi? “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” - indivīda protests pret uzspiesto sistēmu, kas apspiež cilvēka brīvību, līdz samaļ vai arī paver iespēju izlauzties no būra.

"Problēma šajā nespējā izlauzties ir tā, ka cilvēki neapzinās, ka nav brīvi, jo kopš dzimšanas jau tiek audzināti šajās važās - ir iekalti un nezina, ir pieraduši pie tām važām," skaidro virsaiša Bromdena atveidotājs Kaspars Bindemanis. "Lai tu varētu izlauzties brīvībā, tev pa priekšu ir jāapzinās, ka tu esi vergs."

Amerikāņu rakstnieka Kena Kīzija romāns „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" rakstīts no indiāņu virsaiša skatpunkta un uzreiz pēc publicēšanas sešdesmitajos gados kļuva par bestselleru. Kinovēsturē spilgtu vietu ieņem Miloša Formana filma ar Džeku Nikolsonu galvenajā lomā. Bet uz Latvijas teātru skatuvēm šis darbs uzvests tikai vienreiz - Valmieras drāmas teātrī astoņdesmitajos gados.

"Kopš astoņdesmitajiem gadiem līdz šodienai tas nav iestudēts nevienu reizi, tas man bija milzīgs pārsteigums," atzīst Makmērfija tēlotājs Artūrs Skrastiņš. "Laiki mainās, bet cilvēka brīvības cena, vērtība nemainās."

"Cīņa par varu absolūti izteikta," no savas lomas - Māsas Rečidas - skatu punkta teic Ilze Ķuzule-Skrastiņa. "Šī cīņa nebūtu vajadzīga, ja tāds destruktīvs spēks nebūtu šeit pie mums ienācis."

Izrādes skatītājs ārsts un bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers norāda: "Tas ir mikrosabiedrības modelis, nav jau obligāti jāuztver, ka tie cilvēki ir psihiski slimi, arī psihiski veseli cilvēki ir ļoti līdzīgās lomās, tikai fons, kurā tiek spēlēta izrāde un cilvēku attiecības, saasina to."

Savukārt žurnāliste Elita Veidemane domā, ka izradē iekodēta reālā īstenība, kurā mēs dzīvojam.

"Katra sabiedrība ir vienlīdz traka ar trakonamu," saka Veidemane un atceras Formana filmu, kuru viņa redzējusi ļoti sen.

"Man šķiet, ir tik daudz jautājumu pēc šīs izrādes," atzīst Ķuzule-Skrastiņa.

Jau vēstīts, ka jauniestudējumā lomas atveido Artūrs Skrastiņš (Makmērfijs), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Māsa Rečida), Ģirts Ķesteris (Hārdings), Kaspars Bindemanis vai Regnārs Vaivars (Virsaitis), Lauris Dzelzītis (Billijs), Juris Kalniņš (Skenlons), Juris Bartkevičs (Čezviks), Lauris Subatnieks (Martīni), Juris Žagars (Dakteris Spīvijs), Juris Strenga (Raklijs), Āris Rozentāls (Fredriksons), Kristīne Nevarauska (Kendija), Ieva Segliņa (Sandra), Gints Andžāns (Vorens), Edijs Zalaks (Viljamss), Dainis Gaidelis (Tērkls), Aija Dzērve (Māsa Flinna), Sarmīte Rubule (Māsa Džeina), Gunārs Placēns (Pulkvedis), Aigars Larionovs (Cilvēks-putns), Toms Treinis (Ņižinskis), Kaspars Martinsons (Komandors), Egons Gerdzijevskis un Roberts Gaidulis (Sanitāri).

Radošajā komandā kopā ar režisoru Aleksandru Morfovu strādā scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Inga Krasovska, gaismu mākslinieks Igors Kapustins un video mākslinieks Artis Dzērve. Dramatizējumu veidojis Aleksandrs Morfovs, tulkojusi Evita Mamaja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti