Kultūra

Paziņoti Literatūras gada balvas nominanti

Kultūra

LNB notiks seno rokrakstu izstāde „Laiku atspulgi senos manuskriptos”

Rīt gaidāma iestudējuma "Liec Dievam pasmieties" pirmizrāde Dailes teātrī

«Liec Dievam pasmieties»- ielūkojoties kādas ģimenes attiecībās

Dailes teātra Mazajā zālē 30.martā pirmizrādi piedzīvos amerikāņu autora Šona Grenana lugas „Liec Dievam pasmieties”,  iestudējums Rēzijas Kalniņas režijā. Luga piedāvā ielūkoties kādas ģimenes attiecībās, kurās toni nosaka māte, cenšoties visus piemērot savai izpratnei par pareizi izplānotu un perfektu dzīvi.

Indras Briķes atveidotā Rutiņa ir no tām mātēm, kura zina, kā pareizi jādzīvo un jāuzvedas un to viņa vienmēr deklarējusi arī savā ģimenē, nepieļaujot, ka viņas vīram un trīs bērniem var būt citādāka izpratne par dzīves jēgu un laimi.

Izrāde ģimenes attiecībām izseko 30 gadu garumā, ik reiz kādos lielos svētkos, kad visi satiekas. Sākumā visus ieraugām 80.gados, kad bērni vēl tikai sapņo, kāda būs viņu dzīve, bet izrādes beigās – 2000.gadu sākumā, kad notikusi nenovēršama pārtapšana, un katram dzīve aizgājusi negaidītos un mātes kādreizējos perfektajos plānos neiekļautos virzienos.

Rēzija Kalniņa stāsta, ka Šona Grenana luga viņai tuva ar to, ka traģikomiskā veidā dod iespēju runāt par mums ļoti daudziem atpazīstamām situācijām ģimenē un cilvēku attiecībās vispār, kad, cilvēki uzlikdami dažādu aizspriedumu rāmjus, vairs nespēj patiesi un bez nosacījumiem mīlēt.

"Tieši vecāki, šajā gadījumā Rutiņa, iedomājas, kas ir vajadzīgs vai kādiem jābūt bērniem, vai kas viņus dara laimīgus, pati būdama nelaimīga. Runa te ir par autentiskumu, ka viņa pati ir sevi noliegusi un būtībā ar to noliegumu sevī dzīvojot, viņa neļauj citiem sevi mīlēt, jo viņa pati sevi nemīl," skaidro Rēzija Kalniņa. "Izrāde ir par to, kā mēs ierāmējam paši sevi, kā mēs ierāmējam mīlestības jēdzienu un kā mēs turamies pie dogmām un neļaujam patiesībā Dievam sevi mīlēt."

Rutiņas ģimenē ir tradīcija, ka svētkos vienmēr ēd viņas gatavoto Fantāzijas mērci, tā nevienam negaršo, bet, neviens to gadu gadiem neuzdrošinās pateikt, lai nesarūgtinātu mammu.

Mīļā miera labad liekuļot un nepateikt patiesību – arī tā ir ļoti atpazīstama situācija. Izrādē drosmes pateikt patiesību nav arī dēlam Tomam, bet viņa lomas atveidotājs Gints Andžāns apgalvo, ka dzīvē viņš rīkotos pilnīgi pretēji.

„Es uzskatu, ka patiesība vienmēr ir labāka par meliem, jo vienā brīdī tevi tie meli vienkārši sasien, un tu krīti. Bez variantiem," saka Gints Andžāns. "Es, piemēram, tā nedaru. Man ir tā bijis, ka mamma uztaisa kaut kādu jaunu ēdienu un sēž ar ieinteresētu sejas izteiksmi – nu, nu, kā? Es godīgi pasaku – nu tā…. Jo pasakot – burvīgi – viņa taisīs to atkal un atkal būs jāēd un tas būs nepatīkami, tāpēc labāk jāsaka uzreiz. Visi jau mēģina nesāpināt otru, bet labāk, lai tas rūgtumiņš ir, tas jau ātri pāriet."

Aktrise Indra Briķe stāsta, ka Rutiņas loma viņai nākusi lēni, grūti bijis šo tēlu padarīt par savu, bet nu tēls kļuvis pat ļoti tuvs un saprotams.

„Tagad tā formula ir ielikta, un nav vairs jādomā, kā viņa kustas un darbojas, tā loma ļauj man darīt teju visu, ko es gribu. Man jau brīžiem Rēzija norāda, ka es dzīvē sāku domāt, runāt un koriģēt kā Rutiņa," stāsta Indra Briķe. "Viņa jau tikai labu vēlot to visu dara, viņa nav slikts cilvēks, bet problēma ir tajā katra izpratnē, kas ir labi citiem, un šai ziņā vajadzētu visiem padomāt, kā mēs mīlēdami, labu darot, nodarām lielu postu gan sev, gan pārējiem."

Izrādē nozīmīga vieta ir izraudzītajai mūzikai, līdzās Indrai Briķei un Gintam Andžānam lomās darbojas arī Pēteris Liepiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Lauris Dzelzītis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti