Tas ir komiski absurds skats uz kādu ģimeni ar televīzijas šova pieskaņu.
Režisore Māra Ķimele stāsta, ka visgrūtākais ir noturēt stilistisko vieglumu, jo luga ir absurda komēdija, tātad – smieklīga, tāpēc arī jāskatās nevis nopietni, bet jautri.
Elita Kļaviņa atzīst: “Tā ir visa dzīve. Mēs arī atnākam kā skatītāji uz tādām izrādēm un operējam ar morāles kritērijiem, kas ir mūsos, un mēs tā kā visu zinām. Bet šeit Olbijs izsit visus pamatus ārā, viss ir izjaukts, un tu ieraugi, ka tā dzīve ir daudz krāsaināka.”
Ar scenogrāfiju šajā izrādē debitē Toms Jansons, kuram pēc katras izrādes būs jāatjauno galvenās varones izdemolētās dekorācijas. Viņš uzskata – šajā lugā galvenais ir tas, ka absurds slēpjas apstāklī. Tas ir vienkāršs uzstādījums, kuru nevajag sarežģīt. Jo vienkāršāk tas tiek pasniegts, jo paradoksālāks cilvēkiem tas šķiet.
“Ja šo situāciju mēģina aizkrāsot, izkrāšņot, lai liktos paradoksāla pēc vizuālā tēla, viņa nekad nebūs tik daudz emocionāla, kā veidota telpā, kas ir ikdienišķa telpa jebkuram cilvēkam. Sadzīve parāda to, cik tas ir vienkārši, reizē smieklīgi, bēdīgi un var notikt jebkur,” noslēdz scenogrāfs.
Iespaidos dalās arī teātra kritiķis Atis Rozentāls: “Patiesībā Olbijs ir laikmetīgāks, nekā varētu domāt, jo lielā mērā klišejas, filijas un fobijas, kas te parādās, ir ļoti laikmetīgas. Tas, ko dara Māra, tas ļoti interesants paņēmiens, jo – ar ko spēlējas autors un ar ko spēlējas Māra Ķimele, izvēloties akcentus? Viņa nevar stāstīt, kas notiek, bet, piemēram, mani viņa apmānīja. Vienu brīdi šī izrāde mani ārkārtīgi aktīvi kaitināja, diezgan agresīvi kaitināja, un es nesapratu, kāpēc daži aktieri spēlē to, ko viņi spēlē. Un tad notiek tas klikšķis, viss nostājas vietās un kļūst ļoti interesanti pašās beigās. Tā ka skatītajam, pirmkārt, vajag ļauties un nevajag sevi kontrolēt nekādā veidā un, otrais, man šķiet, jānāk divreiz skatīties šo izrādi, jo ir divi sastāvi.”
Savukārt Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs Herberts Laukšteins atzīst, ka uz šo iestudējumu skatās ar greizsirdību, jo pirms vairākiem gadiem bijis plāns to iestudēt Liepājā. Toreiz lugas autors Olbijs gan vēl bijis dzīvs, skrupulozi sekojis procesam un iebildis pret lomu sadali.
