Kultūras ziņas

«Latvian Voices» un «Estonian Voices» kopkoncerts

Kultūras ziņas

Pankroka mūziķim Dambim – 50

Linu audums tradicionālajā apģērbā

Vēstures muzejā skatāma izstāde «Linu audums tradicionālajā apģērbā»

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) Brīvības bulvārī 32 atvērta izstāde “Linu audums tradicionālajā apģērbā”, kurā aplūkojami dažādi priekšmeti no muzeja Etnogrāfijas nodaļas Apģērbu un tekstila kolekcijas – tajā glabājas ievērojams apjoms dabīgu materiālu apģērbu un aksesuāru, un linu izstrādājumi aizņem lielu šīs kolekcijas daļu.

Linu audzēšana bija lielisks veids, kā tikt pie turības, lai izpirktu mājas, jo vēl pirms nepilna gadsimta pēc linu sēklām brauca uz Latviju no citām valstīm. Linu dzijas vērpšanu, aušanu un apģērba darināšanu savulaik pieprata vai katra strādīga sieviete.

“Lins kā materiāls bija ļoti populārs, mēs zinām, ka tautastērps sākas ar linu kreklu, bet ir arī citi priekšmeti, ko mēs parasti nevaram iedomāties – tās ir plecu segas “snātenes”, priekšauti, tos mēs vairāk zinām, ir arī linu auduma brunči, bet vīriešiem bikses un svārki, un dažādas jostiņas no lina,” stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādes “Linu audums tradicionālajā apģērbā”  autore Una Dževečka.

Lūk, mūsdienu cilvēkam pavisam neparasti nosaukumi - linu “skustiņš” – rūtains galvas lakatiņš. Bet šī ir “spencelīte” – sieviešu jaciņa. Linu dziju bieži arī krāsoja, visbiežāk mēļi zilu, retāk sarkanu, melnu vai zaļu. bet zemnieku bērni līdz pat 20.gadsimta sākumam līdz skolas vecumam staigāja vienā linu kreklā, un, tikai sākot skolas gaitas, dabūjuši savas pirmās bikses vai brunčus un apavus.

“Viens no interesantākajiem priekšmetiem šajā izstādē ir kāzu mētelis, ko darinājis vīrietis savam kāzu gadījumam. Tālāk viņš to nodevis savam znotam kāzām,” turpina izstādes veidotāja.

Izstāde “Linu audums tradicionālajā apģērbā” aptver LNVM Etnogrāfijas nodaļas kolekcijas no 19.gadsimta līdz divdesmitā gadsimta sākumam. Lielākā daļa priekšmetu tolaik iegūti Pieminekļu valdes veiktajās ekspedīcijās (20.gs. 20.-30.gados), par ko liecina arī uzņemtās fotogrāfijas.

“Izstādē akcentēti dažādi priekšmeti vairāk nekā apģērbu komplekti tāpēc, ka apģērba komplektu no linu auduma mums nemaz nav, labāka situācija ir ar vīriešu apģērbiem,” skaidro Una Dževečka. “Šeit ir unikāls piemērs – vīriešu svārki un bikses no Ļaudonas pagasta. Tas ir vienīgais, ko varētu nosaukt par komplektu. Pēc rakstainā auduma, kas austs rakstainā trīnītī, var spriest, ka šis tērps varēja  tikt lietots arī kā goda apģērbs kādās īpašās svinīgās reizēs… pēc šuvuma un greznajām podziņām, un, protams, pēc izcilā auduma.”

“Šāds apģērbs raksturīgs Dienvidkurzemei, pēc šuvuma un raksta…arī šis dreļļu auduma apģērbs raksturīgs Dienvidkurzemei,” ar izstādi iepazīstina Una Dževečka. “Šeit ir ekspozīcijas daļa, kurā var redzēt, kā apstrādāja linu, lai nokļūtu līdz linu dzijai, kaut kas ir jādara ar linu stiebriem. Tad, kad lini novākti, vajadzēja izmantot šādu te mīstīklu, kur lika linu stiebrus un tos salauza. Salauzīja, atdalot no linu stiebriem miziņu… tālāk lietoja kulstīklu.”

Izstāde būs aplūkojama līdz 2019. gada martam.

Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti