Katra akordeonistu kopā sanākšana akordeona mūzikai ir kā svētki, jo tādu nav daudz. Visbiežāk akordeonisti tiekas reģionālajos konkursos, bet Līgo parku Stopiņu novadā pieskandēja akordeonistu orķestris, kurā plecu pie pleca spēlē profesionāli mūziķi, pasniedzēji un mūzikas skolu audzēkņi.
"Vispār jau sanāk tā, ka ir pārsvarā kurzemnieki, kas satiekas, un tad ir Latgale, kas satiekas, bet kopā no visas Latvijas ļoti reti, kad satiekamies, tāpēc tagad ir ļoti patīkami atkal," stāsta akordeoniste no Kandavas Betija Čākure.
Ideja aicināt ciemos unikālā un tembrāli daudzveidīgā mūzikas instrumenta pārvaldniekus Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolai radās pagājušajā gadā Pierīgas akordeonistu festivāla izskaņā.
"Kad kopā atskaņoja pēdējo skaņdarbu visi kolektīvi, man radās šī ideja, ka tas ir jādzird visiem. Tā ir tāda fantastiska iespēja dāvināt Latvijai kaut ko tik skaistu kā akordeonu mūzikas koncertu, jo līdz šim jau patiesībā nekas tāds nav piedzīvots," stāsta Ulbrokas Mākslas un mūzikas skolas direktore Vita Pinne.
Akordeonu radītā skaņu palete, ko var salīdzināt pat ar simfonisko orķestri, šoreiz ir dāvana ne vien Latvijas simtgadei, bet arī Līgo parka 30. jubilejai. Un tas būšot arī mēģinājums pavērt durvis uz nākamās simtgades Dziesmu un deju svētkiem.
"Es domāju nākotnē. Tie nav divi, pieci gadi. Tie droši vien ir vismaz desmit gadi, bet jāorganizē domu biedru pulciņš, pedagogi, kas varētu organizēt pa skolām un reģioniem repertuāru tā, lai mēs varētu iet uz Dziesmu svētkiem," domās dalās akordeona spēles pasniedzēja Anita Rieksta.
Savukārt akordeonists Kaspars Gulbis uzskata, ka akordeonisti varētu piedalīties svētkos kādu atsevišķu koncertu laikā. "Tur varētu sapulcēties visi mūsu Latvijas novadu akordeonisti, skolas un profesionāļi, un varbūt pat arī amatieri," saka Gulbis.
Akordeonistu kopkoncerti, kuros pulcējas vairāk nekā 300 jauno mūziķu, jau notiek skolēnu dziesmu svētkos Lietuvā. 2016. gadā tajā piedalīties tika uzaicināti arī audzēkņi no Ulbrokas Mākslas un mūzikas skolas.
