Pie Rīgas Doma ērģelēm ievērojamai mākslinieks pirmoreiz sēdies 80.gadu sākumā, bet šoreiz Latvijā ieradies kopa ar saviem studentiem, lai iepazīstinātu viņus ar Rīgas lepnumu – lielākajām romantiskajām ērģelēm Eiropā.
Labi atceros skaisto Rīgu un jūsu lieliskās ērģeles, pie kurām muzicēt ir katra ērģelnieka sapnis. Ja kaut vienu reizi esi pie tām piesēdies, skaņa paliek atmiņā uz mūžu,” intervijā Latvijas Radio stāsta ērģelnieks.
Rīgas Doma ērģeles mākslinieks salīdzina ar stipru varoni un vienlaikus – arī bērnu.
„Šim instrumentam ir ļoti daudz krāsu un tehnisko iespēju,” atzīst ērģelnieks.
Par vienu no brīnišķīgākajām Rīgas Doma ērģeļu priekšrocībām Johanness Geferts sauc instrumentā iebūvēto unikālo mehānismu, kas regulē skaņdarba dinamiku.
„Nekur citur to neesmu novērojis: tās spēj veikt "crescendo" un "diminuendo" bez paša mūziķa piepūles. Jaunajiem ērģelniekiem tas ir jāredz un jāizbauda,” uzsver Geferts.
Mākslinieks atzīst, ka Rīgas Doma ērģeļu iespējas ir ļoti daudzveidīgas un, izmantojot pareizos reģistrus, tās ir piemērotas jebkuram mūzikas stilam.
„Koncertā tiks atskaņota arī romantiskā mūzika. Mani studenti spēlēs pa vienam rakstura skaņdarbam no Rainbergera sešiem skaņdarbiem, un bez tam būs arī klasisks repertuārs. Atkal pilnīgi cits stils,” stāsta ērģelnieks, un atklāj, ka šim koncertam kā improvizāciju ir izvēlējies tautas dziesmu „Pūt, vējiņi!”.
Jūsu valsts ir labi pazīstama ar muzikālajām tradīcijām, tautasdziesmām, kora mūziku. Vissvarīgākais, ja tu atbrauc uz ārzemēm un izvēlies tēmu, ir saprast, kāds ir šīs dziesmas saturs, jo tieši tad var panākt īstās emocijas,” atzīst mākslinieks.
