Koncerta centrālais notikums - skotu sitaminstrumentālistes Evelīnas Glennijas iznāciens, kurā leģendārā mūziķe atskaņos sava tautieša Džeimsa Makmilana Koncertu sitaminstrumentiem un orķestrim "Veni, veni, Emmanuel". Sakrālā tematika šajā skaņdarbā asociējas ar krāšņu pasaku pasaules stāstījumu, kurā mitoloģiski varoņi iemieso cilvēku alkas pēc cildena skaistuma un veic episkus varoņdarbus. Makmilans savu opusu sarakstījis 1990. gadā, veltot to Evelīnai Glennijai. Vienlaikus šis skaņdarbs ir arī visatpazīstamākais autora sacerējums, kas pasaules atpazīstamību nesis ne vien Evelīnai Glennijai, bet arī pašam autoram.
"Viņa ir īpaša personība atskaņotājmākslinieku vidū. Viņa ir mūziķe, kura ar savu ārkārtīgi spilgto un dinamisko radošo darbību ir pierādījusi, ka perkusijas var būt lielisks solo instruments," stāsta „Sinfonietta Rīga” mākslinieciskā producente Baiba Kurpniece.
Evelīna Glennija dzimusi 1965. gada 19.jūlijā Aberdīnšīrā, Skotijā un perkusiju spēles apmācību uzsākusi 12 gadu vecumā. Viņas tēvs Herberts Artūrs Glennijs bija lauku akordionists, pārstāvot ziemeļaustrumu Skotijas muzikālās tradīcijas.
"Mana pirmā muzikālā saskarsme ar sitaminstrumentiem bija skolas orķestrī 12 gadu vecumā. Es zināju, ka līdztekus klavierstundām man ir nepieciešams vēl kaut kas. Tā bija neskaidra un neizskaidrojama sajūta, tomēr, līdzko es nonācu saskarsmē ar sitaminstrumentiem, es sapratu, ka piederu šai ģimenei," saka mūziķe.
Mūziku Glennija studējusi Ellonā (pie Aberdīnas) un Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Londonā. Viņas muzikālo ietekmju lokā tiek minēti tādi vārdi kā Glens Gulds, Žakvelina Diprē un perkusionists Triloks Gurtu. Viņa ir bijusi 1976. gadā dibinātā ansambļa "Cults Percussion Ensemble" dalībniece, bet plašu ievērību Evelīna Glennija guvusi sniedzot pasaulē pirmo Perkusiju koncertu Karaliskajā Albertholā 1992. gadā. Māksliniece ir piedalījusies Londonas Olimpisko spēļu atklāšanā 2012. gadā, kā arī sadarbojusies ar tādiem populārās mūzikas guru kā Bjorka (skaņdarbs "My Spine" Bjorkas 1996. gada albumā "Telegraphe"). Glennija ir sadarbojusies ar virkni dažādu populārās, džeza u.c. žanru mūziķu, to skaitā Stīvu Haketu, Belu Fleku, Bobiju Makferīnu, Fredu Fritu un "The Kings Singers".
Evelīnas Glennijas diskogrāfijā ir vairāk nekā 30 skaņu ierakstu albumi. Vairāk nekā 200 skaņdarbu perkusionistei ir veltījuši mūsdienu prominentākie akadēmiskās mūzikas skaņraži. Evelīna Glennija ir trīskārtēja "Grammy" balvas laureāte un 2015. gadā ieguvusi arī prestižo "Polar Music Prize".
“Es esmu mūziķe. Mani aizrauj visdažādākie stili un man patīk sadarboties ar visdažādākajiem māksliniekiem. Tas ir veids, kā radošam cilvēkam izlauzties no ierastajām robežām. Tu atklāj jaunas lietas par sevi – kā tu muzicē un kā klausītāji to uztver. Ir svarīgi saglabāt šādu iedvesmas avotu,” LTV kultūras zinu veidotājiem saka Evelīna Glennija, slavējot Latvijas mūziķus. “Pasaulē jūsu mūziķiem un māksliniekiem ir laba reputācija. Mūziķi spēlē ļoti augstā līmenī. Man ir liels gods būt šeit.”
Koncertā dzirdēsim arī Jozefa Haidna vienu no divpadsmit tā sauktajām Londonas perioda simfonijām, kas veidos savdabīgu skanisku un laikmetisku pārnesi starp divām lielajām Eiropas nācijām, un, vienlaikus, starp Eiropas muzikālo pamatni un mūsdienu daudznozīmības diskursu un simbolisko atgriešanos nomadu meklētāju kultūrā. Kā mūžīgs apziņas un jūtu pasaules gravitātes un līdzsvara kontrapunkts koncertā izskanēs Johana Sebastiāna Baha Trešais Brandenburgas koncerts.
