Kultūras ziņas

«Pieaugušie» latvieši Nacionālajā teātrī

Kultūras ziņas

«Radīti mūzikai» fināls jau šo svētdien!

Sestdien sākas «Rīgas festivāls 2014»

Rīgas festivālu Spilves lidostā ieskandinās «Sinfonietta Rīga» un Ieva Saliete

Rīgas festivāla ieskaņā 24.maija vakarā gaidāms unikāls koncerts vienā no Rīgas noslēpumainajām arhitektūras pērlēm - Rīgā Spilves lidostā uzstāsies Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un klavesīniste Ieva Saliete.

Rīgas festivāla ieskaņas koncertā klavesīniste Ieva Saliete un kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" padomju neoklasicisma stilā celto Spilves lidostas namu, kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, pārvērtīs par skaņu laboratoriju. Grandiozā arhitektūras pērle ar krāšņiem sienu gleznojumiem būs stratēģisks punkts, kur satiksies divu dažādu laikmetu mūzika - 20.gadsimta 60. un 70.gadu kompozīcijas un 21.gadsimta sākuma skaņdarbi.

Solistes godu šajā vakarā baudīs klavesīniste Ieva Saliete, kuru ierasts redzēt dažādos baroka projektos, taču klavesīniste pati teic, ka viņai laikmetīgā mūzika neesot nekāds jaunums: "Kā soliste to esmu daudz spēlējusi, taču ar "Sinfonietta Rīga" tas patiesi notiks pirmoreiz."

Sarunā raidījumā "Pa ceļam ar Klasiku" Ieva Saliete atzīsts, ka, atskaņojot laikmetīgo mūziku, klavesīnistam jāmaina domāšana: "Jā gan, taču domāšana pirmkārt jāmaina komponistam - lai gan klavesīnā var maldināt klavieru izskats, instrumenta raksturīgākās iezīmes ir gluži citādas. Arī man kā klavesīnistei tā ir pavisam cita uzdrīkstēšanās, jo senajā mūzikā viss ir harmoniski un vienkārši, savukārt laikmetīgajā mūzikā būtiska ir ritmiskā puse."

Ievas Salietes rīcībā ir 18.gadsimta otrās puses franču instrumenta kopija. "Domāju, ka gan Ligeti, gan Šnitke savus darbus rakstījuši sava laika klavesīnam, kas ir atšķirīgs no baroka instrumenta - tas ir eksperimentāls veidojums, kam klavierbūvētāji mēģinājuši pārradīt skanējumu. Tam ir "drātīgāks" skanējums," zina stāstīt klavesīniste.

Ģērģa Ligeti "Continuum", kas iekļauts koncertprogrammā, ir viens no Ievas Salietes vismīļākajiem skaņdarbiem, kuru visai daudz viņa atskaņojusi koncertos: "Turklāt tas pieder obligātajai literatūrai manā klavesīna klasē Freiburgas Mūzikas augstskolā - bez tā apgūšanas diplomu nesaņemt. Dziļākajā būtībā tas ir ļoti klasisks darbs, tā īpatnība ir ātrums - partitūrā pats komponists devis norādi spēlēt tik ātri, cik vien iespējams. Taču vienlaikus ātrums rada statisku iespaidu."

Taču Alfrēda Šnitkes "Četras himnas" dažādiem  kamersastāviem Ievas Salietes repertuārā ir jaunums. "Trešā himna ir lineārs, kontarpunktisks, mierīgs un ļoti skumjš vēstījums, bet ceturtā - "grūvīgs" un ritmisks skaņdarbs - īsts roks!"

Ar nepacietību Ieva Saliete gaida mēģinājumus Kristapa Pētersona jaundarbam "Akustikas apguve", kuru asociē ar izteiksmīgu ainavu. "Šobrīd varu teikt, ka tā nošu raksts ir smalks, kārtīgs, glīts. Ļoti gaidu, kā viss skanēs kopā, turklāt vēl Spilves lidostā. Prieks, ka šī pagātnes relikvija, skaisti sakopta, beidzot ir atvērta apmeklētājiem," intervijā "Klasikai" saka Ieva Saliete, kura pēc koncerta Spilves lidostā dosies uz Šveici ne tikai muzicēt, bet dažas dienas veltīt arī atpūtai - kalniem un ūdeņiem.

Pasaules pirmatskaņojumu Spilves lidostā piedzīvos komponista Kristapa Pētersona jaundarbs "Akustikas apguve" - kamersimfonija lielam ansamblim un trīsstāvīgai telpai, kas sacerēts ne tikai īpaši šim koncertam, bet arī tā norises telpai.

Mani aizrāva Spilves lidostas telpas specifika: tikai šeit iespējams ansambli izkārtot trijos stāvos jeb 12 dažādos punktos, lai veidotos dažādi akustiski zīmējumi," stāsta Kristaps Pētersons un neslēpj, ka pirms darba sacerēšanas veicis pamatīgus priekšdarbus, veltot krietnu laiku telpas akustikas īpatnību izpētei. Tieši tālab atskaņot šo skaņdarbu citviet varētu izrādīties visai sarežģīti.

Žanriskā specifikācija  (kamersimfonija) šajā gadījumā nozīmē tikai un vienīgi Kristapa Pētersona versiju par klasisko sonātes principu. "Tēlaini runājot - galveno partiju veidos akustika, bet blakus partiju - nošu materiāls. Tāda savdabīga korelācija starp vienu un otru," stāsta Kristaps Pētersons.

Festivāla galvenā iezīme ir jaunu lietu radīšana, un mēs jau esam piedzīvojuši Zigmara Liepiņa oratorijas pirmatskaņojumu. Spilves lidostā dzirdēsim Kristapa Pētersona jaundarbu, tomēr mana sirds pieder projektam, kur iesaistīti Rīgas dienas centru bērni. Viņi uzstāsies kopā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri uz operas skatuves festivāla noslēgumā," stāsta "Latvijas Koncertu" valdes loceklis Guntars Ķirsis.

Rīgas festivāla Gala uzveduma horeogrāfs Agris Daņiļevičs kopā ar kolēģiem strādājuši ilgāk nekā pusotru gadu, gatavojot krāšņas simfoniskās dejas ar fragmentiem no Leonarda Bernsteina mūzikliem "Pilsētā" un "Vestsaidas stāsts", kā arī Morsa Ravela "Bolero" Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Rīgas pašvaldības Dienas centru bērnu deju grupas un deju grupas "Dzirnas" priekšnesumā. Šajā laikā 40 Rīga pašvaldības dienas centru bērni no grūti disciplinējamas desmitgadnieku kompānijas kļuvuši par atsaucīgu kolektīvu.

Rīgas festivāla ieskandināšanas koncerts Spilves lidostā jau sestdien, 24.maijā, bet lielā atklāšana notiks 29.maijā Svētā Pētera baznīcā.

Kā vēstīts iepriekš, jau ceturto gadu norisināsies Rīgas festivāls, kas šogad no 24. maija līdz 22. jūnijam klausītājiem piedāvās dažādu laikmetu skanisko kolāžu. Rīgas festivālu ieskandinās "Sinfonietta Rīga" un klavesīniste Ieva Saliete diriģenta Normunda Šnē vadībā Spilves lidostā 24.maijā plkst. 19. Biļetes uz šo koncertu gan ir izpārdotas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt